Līdz nākamajai piektdienai Liepājas pašvaldībai, līdzīgi kā Cēsu un Rēzeknes pašvaldībai, jāiesniedz precizējoša informācija par sava reģiona koncertzāles jeb daudzfunkcionāla kultūras centra projektu Kultūras ministrijai, lai saņemtu projektam galīgo akceptu un finansējumu.

Liepājai tie būtu 6 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Liepājas dome ir lūgusi ministrijai atļauju šo termiņu pagarināt un uzaicinājusi uz pārrunām koncertzāles arhitektu Folkeru Gīnki, pastāstīja domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. Pagaidām vēl atbilde uz Liepājas lūgumu nav sniegta. Vai pašvaldība spēj projektu celt uz saviem pleciem pašlaik, kad pilsētas budžets samazinās? Ar 6 miljoniem nepietiek koncertzālei, kuras būvniecības aplēšu mazākā publiski minētā summa ir 15 miljoni latu.

Jautājumu nesen pārrunājusi Liepājas domes vadošā koalīcija. Pēc S. Goldes teiktā, koalīcija principā atbalsta koncertzāles būvniecību, bet ir jāpārskata un jāsamazina gaidāmās būvniecības izdevumi. “Varbūt nāksies pārskatīt ēkas kubatūru, augstumu, platību, sēdvietu skaitu, lai var ēku apsaimniekot un piepildīt. Redzēsim, ko teiks arhitekts,” saka S. Golde. Viņa ir visai optimistiski noskaņota – pašvaldība pētot, kādus fondus vēl varētu piesaistīt projekta realizācijā, iespējams, ka papildu naudu vēl varētu rast no tā sauktās “Urban” jeb pilsētvides programmas. To “Kurzemes Vārdam” apstiprina arī Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule: “Projekta kredītsaistības lielā mērā ir atkarīgas no katras pašvaldības lēmuma par projekta apjomu. Ja pašvaldība ir piesaistījusi citu finansējumu, piemēram, no darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi”, kredītsaistību apjoms nav liels.”

“Esam vērtējuši dažādus scenārijus,” atzīst S. Golde, “jo ir jāsaprot, ko varam pacelt, ko nē. Arī izvērtējuši, kā būtu, ja būtu. Ir iespējas lauzt līgumu ar arhitektu. Bet domāsim pozitīvi.”

Jau līdz šim Liepāja projekta realizācijā iztērējusi 3,15 miljonus latu projektēšanai un vietas sagatavošanai, galvenokārt izlietota valsts nauda. Bez tam valsts jau bija piešķīrusi naudu gan tehniskajam projektam, gan būvniecības sākšanai – šī nauda, kā tiek pastāvīgi apgalvots, stāv atsevišķā Valsts kases kontā speciāli koncertzālei neaiztikta – tie ir 3 miljoni latu. Bija paredzēts, ka līdz šā gada beigām jābūt gatavam ēkas tehniskajam projektam. Bet martā pašvaldība lūgusi F. Gīnki apturēt tehniskā projekta izstrādi ar pamatojumu, ka tobrīd vēl nebija zināms, vai valsts atbalstīs koncertzāļu būvniecību par ES naudu un vai saglabās iepriekšējās apņemšanās, saskaņā ar kurām pašvaldībai būtu jāsedz tikai 25 procenti izdevumu.

Jau rakstīts, ka valsts atbalstījusi naudas piešķiršanu triju reģionālu koncertzāļu jeb daudzfunkcionālo centru izveidei – Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē. Lielākais atbalsts piešķirts Liepājai, savukārt Rēzeknei paredzēti 5,4 miljoni latu un Cēsīm – 3,5 miljoni latu šim mērķim. No šīm trijām vienīgi Liepājā ir simfoniskais orķestris – viens no abiem valsts finansētajiem profesionālajiem orķestriem un vienīgais šāds mākslas kolektīvs ārpus Rīgas.

Rēzeknes galva Aleksandrs Bartaševics izteicies, ka viņa vadītā pilsēta pašreiz nevar atļauties līdzfinansēt koncertzāles būvniecību. Turpretī Cēsis šovasar jau saņēmušas arhitekta Jura Pogas izstrādāto koncertzāles tehnisko projektu, un nav dzirdētas šīs Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidātes šaubas par spējām projektu realizēt. Cēsīs nebūvēs koncertzāli no jauna, bet šim nolūkam rekonstruēs un paplašinās pilsētas kultūras centru.

Ja kāda pilsēta no projektam atvēlētās naudas atteiksies, Kultūras ministrijai ir tiesības atkārtoti izsludināt ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, informēja D. Vizule. Plānots, ka koncertzāļu projekti jāīsteno 2,5 – 4 gadu laikā.

“Kurzemes Vārds”