Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Izstāde par Latvijas Sarkanā Krusta vēsturi

Izstāde par Latvijas Sarkanā Krusta vēsturi
Foto: Publicitātes
03.11.2014 13:24

liepajniekiem.lv

7. novembrī plkst. 16 Liepājas muzejā svinīgi atklās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja
ceļojošo izstādi “Latvijas Sarkanais Krusts (1918-2014)”, kas tapusi
sadarbojoties ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts”, portālam pavēstīja Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe Maija Meiere.

Kā uzsvēra izstādes autors, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja galvenais speciālists Mārtiņš Vesperis, ceļojošajā
izstādē ar priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu palīdzību skaidrota Latvijas
Sarkanā Krusta rašanās un darbība. Tā stāsta arī par Latvijas Sarkanā Krusta
Liepājas nodaļas vēsturi.

Sarkanā Krusta pirmsākumi meklējami 1859. gada 24. jūnijā pie
Solferino, Ziemeļitālijā, kur notika bruņota sadursme starp Francijas un
Austrijas armijām. Tūkstošiem cilvēku gulēja kaujas laukā, nesaņemot
medicīnisko palīdzību – pēc smagās kaujas nepietika spēku sniegt palīdzību
ievainotajiem.

Tur bija arī nejaušs aculiecinieks – šveiciešu uzņēmējs Anrī Dināns, kuru notikušais dziļi iespaidoja. Iesaistot vietējos iedzīvotājus,
viņš organizēja palīdzības sniegšanu ievainotajiem. 1863. gadā Anrī Dināna
darbs kļuva par pamatu Starptautiskā Sarkanā Krusta dibināšanai.

Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta pirmsākumi saistāmi ar Krievijas
Ievainoto un slimo karavīru aizgādības biedrību. Tā dibināta 1867. gadā,
bet 1879. gadā to pārdēvēja par Krievijas Sarkano Krustu. Šīs
organizācijas sastāvā ietilpa arī Vidzemes un Kurzemes guberņas Sarkanā Krusta
komitejas.

Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā darbojās Sarkanā Krusta ambulance,
slimnīca un žēlsirdīgo māsu kursi, bet Asaros pastāvēja Sarkanā Krusta
sanatoriju. Kurzemes guberņā, Jelgavā un Liepājā darbojās Sarkanā Krusta
ambulances un slimnīcas. Kā viens no ilggadējiem Kurzemes guberņas Jelgavas
Sarkanā Krusta nodaļas vadītājiem bija vēlākais Latvijas Republikas pirmais
prezidents Jānis Čakste, kurš šo biedrību vadīja no
1887. gada.

1918. gada 20. novembrī, pēc ārsta Jāņa Jankovska ierosmes tika
dibināts Latvijas Sarkanais Krusts. Tā sākotnējā palīdzība bija vērsta uz karā
ievainoto, sakropļoto un slimo, kā arī atbrīvoto karagūstekņu aprūpi un
palīdzības sniegšanu.

Liepājā Sarkanā Krusta nodaļa dibināta 1877. gadā,
lai sniegtu palīdzību krievu-turku karā ievainotajiem,
saslimušajiem un sakropļotajiem karavīriem. Pēc kara nodaļa vāca ziedojumus un
līdzekļus cīņai ar dažādām infekciju slimībām. 1897. gadā Liepājas Sarkanā
Krusta nodaļa atvēra savu slimnīcu un ambulanci pilsētas iedzīvotājiem K. Uliha
ielā 54, taču 1915. gadā savu darbību 
tā bija spiesta pārtraukt.

1919. gada 10. martā tika izveidota Latvijas
Sarkanā Krusta reģionālā nodaļa Liepājā, par kuras vadītāju kļuva slavenā
Liepājas ārsta Jēkaba Alksņa dzīvesbiedre, sabiedriskā darbiniece
Luīze Elizabete Alksne.

Pavasarī Liepājā tika ierīkota Sarkanā Krusta
lazarete ar 70 gultasvietām J. Alkšņa privātklīnikā Graudu ielā 28, kas
bija paredzētas Brīvības cīņās ievainotajiem karavīriem. Tai pašā gadā lazareti
pārcēla uz Korsakēviča ielu 16 (tag. Sporta iela 16), bet 1920. gadā tajā
atklāja ambulanci.

Starpkaru periodā Liepājā darbojās vairākas Latvijas
Sarkanā Krusta ārstniecības iestādes, kuras uzturēja Liepājas nodaļa. 1922.
gada plaušu tuberkulozes (tbc) slimnieki varēja apmeklēt dispanseru, bet pa
vasaru ārstēties Bātes tbc sanatorijā, kuru atklāja tai pašā gadā. Sanatoriju
vadīja ārsts Fēliks Vallis. Abas iestādes darbojās līdz 1931.
gadam. Mātēm ar maziem bērniem bija iespēja apmeklēt veselības kopšanas punktus
Vecliepājā un Jaunliepājā.

1931. gadā Liepājā Latvijas Sarkanais Krusts atklāja
divas jaunas iestādes – slimnīcu un sanatoriju. Slimnīcu ar 50 gultas vietām
atvēra Korsakēviča ielā 16 un to līdz 1940. gadam vadīja ārsts un sabiedriskais
darbinieks Jānis Sprūde. Liepājas kaulu tuberkulozes sanatoriju
Karostā, bijušajā Jūras virsnieku saietu namā ar 180 gultas vietām atklāja 8.
novembrī. 1933. gadā sanatoriju pārdēvēja pirmā Latvijas Sarkanā Krusta
priekšnieka vārdā – prof. Jāņa Jankovska Liepājas kaulu tuberkulozes
sanatorija.

Padomju laikos Liepājā darbojās Latvijas PSR Sarkanā
Krusta Liepājas komiteja, kas 1991. gadā tika likvidēta un tās vietā dibināta
Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komiteja. Tai bija 14 nodaļas Liepājas
pilsētas un rajona teritorijā. Pēc 2012. gada reorganizācijas tagad darbojas
Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas Liepājas un Grobiņas nodaļas.

Izstāde
apmeklētājiem pieejama līdz 30. decembrim, ieeja tajā – bez maksas.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz