Šā gada Starptautiskā Liepājas Ērģeļmūzikas festivāla ietvaros tika atklāta izstāde ”Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās”, ko sagatavojis ērģeļu vēsturnieks Mikus Dzenītis. Par godu Sv. Trīsvienības katedrāļu ērģeļu un festivāla jubilejām izstādi būs iespējams apskatīt arī citur Latvijā. Pirmā pietura – Liepājas pārstāvniecība Rīgā 5. oktobrī, pulksten 16, informē festivāla sabiedrisko attiecību koordinatore Anna Paula Pujēna.

15. Starptautiskais Liepājas Ērģeļmūzikas festivāls šogad notika no 6. līdz 30. septembrim Liepājā un Kuldīgā, piedāvajot plašu jubilejas programmu. Arī pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles šogad svin jubileju – Liepājas Sv. Trīsvienības katedrales ērģelēm apritēja 130 gadu. Par godu šim festivāla rīkotaji piedāvāja apskatīt izstādi ”Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās” kafejnīcā ”Darbnīca”, Liepājā. Tagad, festivālam noslēdzoties, izstādi būs iespējams apskatīt Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, Torņa ielā 4. Izstādes atklāšana notiks 5. oktobrī pulksten 16. Ieeja izstādē ir bez maksas un apskatāma tā būs līdz pat oktobra beigām.

Izstādē ”Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās” būs skatāmi arhīvu dokumenti, fotogrāfijas un apraksti par Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm, kas ir unikālas ne vien ar to, ka tajās joprojām gandrīz pilnā apjomā skan vienīgais pasaulē saglabātais Henriha Andreasa Konciusa instruments, bet tās ir unikālas arī ar savu sarežģīto būvvēsturi. Sākotnēji, 1758. gadā, tika izgatavotas 36 reģistru ērģeles ar zvanu spēli, taču drīz pēc tam tika pasūtītas jaunas ērģeles, un 1774. gada 18. jūnijā Trīsvienības kases grāmatās atrodams ieraksts par 1600 florīnu izmaksu vienam no tā laika labākajiem ērģeļu būvētājiem Henriham Andreasam Konciusam. 1885. gadā ērģeles tika papildinātas līdz 131 reģistram, un kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.

Izstādes materiālus ir apkopojis ērģeļu vēsturnieks Mikus Dzenītis, kurš par izstādi stāsta, ka tajā nav skatāmi visi atrastie dokumenti, kas nāk gan no katedrāles, gan Valsts arhīva, kā arī periodikas, taču tajā var aplūkot tos dokumentus, kas parāda unikālo ērģeļu būves būtiskākos stūrakmeņus.

XV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivālu finansiāli atbalstīja Valsts Kulūrkapitāla fonds, Liepājas Kultūras pārvalde un Polijas vēstniecība Latvijā.