”Mūsdienās šī mūzikas mantojuma slānis visās mākslās joprojām raisa dažādas pārdomas, diskusijas un viedokļu pretišķības. Kur novelkama robeža starp kolaborāciju ar okupācijas režīmu un vienkāršu ”oficiālo nodevu sniegšanu” mākslas darba tapšanā un tā reprezentācijā? Kur meklējami un sadzirdami dažādi zemteksti un slēpta vēstījuma zīmes ēteriskajā mūzikas izteiksmē? Kas ir vērtīgais un lokāli unikālais šajā periodā tapušajā mūzikā, iepazīstot to šodien?” aktuālos lekcijas jautājumus ieskicē J. Kudiņš.

Lekcijā tiks aplūkotas dažas šo jautājumu šķautnes: sociālistiskā reālisma oficiālā dogma, tās īstenojuma un atbalsu estētiskie paradoksi (Jāņa Ivanova, Marģera Zariņa, Imanta Kalniņa jaunrade); fragmentārais modernisms 20. gadsimta 60. gados un vēlāk (Artura Grīnupa, Romualda Grīnblata, Romualda Kalsona, Jura Ābola u. c. jaunrade); mūžīgais romantisms Latvijas mūzikas vēsturē jeb neoromantisma strāvojuma pirmais uzplaukums 70.-80. gados (Romualda Kalsona, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Jura Karlsona u. c. jaunrade).

Padomju okupācijas periodā tapusī mūzika mūsdienās joprojām uzdod daudz jautājumu, padarot atbilžu meklēšanu par nebeidzamu, interesantu izziņas procesu.

Lekcijā iespējams piedalīties gan klātienē, apmeklējot tikšanās reizi koncertzāles ”Lielais dzintars” Kamerzālē, gan attālināti, skatoties to tiešraidē platformā digitalaisdzintars.lv.

Lai reģistrētu dalību klātienes apmeklējumam, interesenti aicināti sazināties ar koncertzāles informācijas centru, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr.: 634 24 555.

Jānis Kudiņš, Dr. art., kopš 1996. gada ir JVLMA docētājs, profesora amatā ievēlēts 2017. gadā. Kā pētnieks darbojas arī Zinātniskās pētniecības centrā (bija centra vadītājs no 2008. līdz 2012. gadam). Laikā no 2008. līdz 2017. gadam pildīja Muzikoloģijas katedras vadītāja pienākumus.

Docētie studiju kursi un pētniecisko interešu tematika saistīta ar Latvijas un Baltijas mūzikas vēsturi (19.-20. gadsimts); stila, 20. gadsimta modernisma un postmodernisma jēdzieniem mūzikā un mākslā; zinātniskās pētniecības metodoloģiju; 20. gadsimta pirmās puses Eiropas populārās mūzikas kultūru.

Viņš ir vairāku zinātnisko publikāciju autors latviešu un angļu valodā, publicējis zinātnisko monogrāfiju par Rīgas tango karali Oskaru Stroku, aktīvs zinātnisko konferenču un semināru dalībnieks Latvijā un citās valstīs.

Lekcijas norises ilgums: aptuveni 1 stunda 30 minūtes.

”Dzintara muzikālo sarunu kluba” noslēdzošā lekcija gaidāma 16. maijā, kad lekciju cikla veidotāja, muzikoloģe, JVLMA Muzikoloģijas katedras lektore un kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece iepazīstinās ar daudzveidīgo Latvijas mūzikas ainu 21. gadsimtā.