Liepājas teātra valdes locekļu amatiem bija pieteikušies vienpadsmit kandidāti.

Pretendentu izvērtēšanu veica septiņu cilvēku komisija SIA “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona vadībā, kurš kopā ar E. Ciekurzi bija iecelti par teātra pagaidu valdes locekļiem pēc tam, kad pērn 3. septembrī beidzās tobrīdējās valdes pilnvaru termiņš.

Teātra vadītājs Herberts Laukšteins atsauca savu kandidatūru pagaidu valdes locekļa amatam.

Lielāks konkurss bija uz teātra mākslinieciskās vadības amatu, un pretendentu sastāvs bijis ļoti raibs, pastāsta T. Tomsons.

“Valters Sīlis pārliecināja visvairāk ar savu vīziju nākamajiem pieciem gadiem ne tikai ar māksliniecisko lidojumu, bet arī ar reālistiskā izpildījuma vīziju,

iegūstot vislielāko punktu skaitu no komisijas,” viņš norāda.

“Viņam ir milzīga pieredze režijā, viņš pazīst teātri no visām pusēm, vairākkārt strādājis arī Liepājas teātrī, daļēji pazīst gan trupu, gan to, kā funkcionē šis teātris. Režisoram ir arī starptautiska pieredze, aktīvi iestudē ārzemēs.”

V. Sīlis ienāks Liepājas teātrī kā aktīvs režisors, arī to T. Tomsons uzsver kā plusu. Martā plānota pirmizrāde viņa iestudējumam – Rasas Bugavičutes-Pēces lugai “Tēvs”.

Iepriekš režisors Liepājā iestudējis M. Friša “Biogrāfija. Spēle” un R. Bugavičutes-Pēces “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”, kas saņēma 2018./2019. gada “Spēlmaņu nakts” nominācijas “Gada režisors” un “Gada lielās formas izrāde”.

“Ideja, kuru prezentēju, ir – kā mēs veidojam ciešas attiecības ar skatītājiem, kā viņus sasniedzam, lai cilvēkiem šī tradīcija nezūd.

Kā rīkojamies, lai teātris nonāk visā reģionā. Liels mērķis ir 2027. gads. Kādi mēs būsim kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, kāda būs sadarbība ar citiem teātriem, kā mēs sevi iezīmējam Eiropā. Tas darbs jāsāk no brīža,” pastāsta režisors.

“Ierodos šeit tāpēc, ka te ir ļoti labs darbs darīts ilgus gadus un esmu bijis tam liecinieks. Saredzu šeit ļoti radošu un stipru kolektīvu gan uz skatuves, gan aiz tās,” viņš saka.

V. Sīlis pauž, ka trupai vajadzēs pašiem uzņemties atbildību, veidot autorību saviem darbiem, veicināt koprades procesu. Pašam iestudēt izrādes esot labākais veids, kā iepazīties ar kolektīvu un saskatīt iespējas.

Viņš atzīst, ka pašam vēl ir daudz jautājumu, uz kuriem būs jāmeklē atbildes, sākot Liepājā strādāt februārī. Tai skaitā par pārcelšanos šurp kopā ar ģimeni.

Vai komisijā, virzot amatam E. Ciekurzi, tika skarts fakts, ka viņai jau ir pilnas slodzes amats – nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes locekle finanšu un juridiskajos jautājumos?

Šis jautājums viņai uzdots jau konkursa otrajā kārtā, atbild T. Tomsons, un E. Ciekurze ar pārliecību atbildējusi, ka tad,

ja amatu savienošana traucēs, viņa esot gatava izvēlēties teātri kā prioritāti.

Pēc T. Tomsona teiktā, Liepājas teātrī noskaņojums šobrīd esot uz pozitīvas nots ar skatu kopīgā nākotnē, ko apliecinājusi sirsnīgā atmosfērā notikusī Jaungada balle.

Liepājas teātris sociālajās vietnēs pateicis paldies ilggadējam vadītājam H. Laukšteinam par ieguldījumu teātra attīstībā. Vērtējumu vai prognozes par jauno valdi viņš negribot izteikt – laiks rādīs.

Pēc 17 teātra darbinieku parakstītās vēstules Liepājas domei, kurā tika lūgts automātiski nepagarināt valdes pilnvaras, bet rīkot konkursu, H. Laukšteins bija apņēmības pilns tajā startēt. Tomēr neesot pieteicies. “Pašā sākumā tās bija emocijas. Pēc tam, apsverot visu, tas nebūtu prātīgi darīts,” viņš atzīst.

“Šobrīd taisu koncertdārza “Pūt, vējiņi!” vasaras programmu un domāju par to, ko darīt savā režisora profesijā.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.