Šis būs tikai neliels ieskats, kurā varam gūt tikai daļēju priekšstatu par paveikto. Tā vēl nav pilnvērtīga ekskursija ne vēsturē, ne restaurācijā. Būvnieka “ReRe Meistari” projekta vadītājs Valdis Kovaļskis mums laipni atver durvis, piekodina nekāpt uz svaigi eļļotajiem otrā stāva dēļiem, bet pats par paveikto sarežģīto darbu vēl nerunā ne vārda.

Ēka ir tukša, tai vēl jāpiešķir dvēsele ar telpu ietērpu un ar ekspozīcijas detaļām. To viena daļa top prasmīgu galdnieku darbnīcās, kā baroka laika gultas, vai tiek restaurēta, kā dažs gaismeklis, bet vēl citi interjera priekšmeti būs jāiegādājas un jāpasūta.

Varētu paiet vēl apmēram pusgads, līdz šeit iekārtos un arī apmeklētājiem atvērs Liepājas 17. gadsimta pēdējā ceturkšņa un 19. gadsimta interjera muzeja telpas, vēsturisku krogu, konditoreju un suvenīru veikaliņu, manteļskursteni ar tā krāsnī ceptu svaigu maizi.

Bet pagaidām, lai arī celtnieki darbu ir pabeiguši un būvnieki un pašvaldība vēl organizē ēkas nodošanu nākamajiem saimniekiem – domājams, tas būs SIA “Liepājas Latviešu biedrības nams”, bet muzejs būs mājas lietotājs, – vēl ēkā ir klusums pirms jaunas rosības.

Tādā klusuma un tukšuma starpposmā nedaudz dienu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas notikusi 30. jūlijā, “Kurzemes Vārdam” to parāda Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, vairāk pievēršoties ēkas nākotnei nekā restaurācijai un ēkas vēsturei, par kuru, cerams, reiz pastāstīs restaurācijas projekta arhitekte un interjeru ekspozīcijas veidotāja Liesma Markova.

“Ļoti labs darbs padarīts. Šāda līmeņa restaurācijas objekta Liepājā otra nav,” D. Kārkla saka. Pastaigu pa ēku sākam ar pagrabu. Tas ir padziļināts, mūrēto vareno akmeņu sienas ir nokrāsotas baltas, bet grīda izklāta ar seniem holandiešu klinkera ķieģelīšiem.

Pagrabā atradīsies gan izzinoša restaurācijas procesa izstāde, gan arī dažādas izstādes nomainīs cita citu, jo muzeja darbinieki vēlas, lai apmeklētājiem šeit gribētos nākt vēl un vēl. “Lai mudinātu cilvēkus padomāt par vēstures mantojumu un vērtībām, šeit varēs aplūkot arī tos senos priekšmetus, kuri atrasti, restaurācijas procesā sijājot pagraba būvgružus – tajos atrasti krāsns podiņu fragmenti, trauku, stiklu lauskas un citas lietas. Pagrabstāvā atrodas arī apmeklētāju tualetes.

Savukārt nākamie muzeja apmeklētāji Hoijeres namā ienāks pa parādes durvīm un uzreiz nokļūs senatnīgā krogā. Te viņi varēs pasēdēt un iedzert alu, medalu vai ko citu 17. un 18. gadsimta garā, bet varbūt izlems tūlīt doties tālāk, krogam cauri uz muzeja telpām – uz holandietes, liepājnieces, atraitnes Margarētes Hoijeres viesistabu vai guļamistabu, uz viņas meitas istabu, uz viesu apartamentiem, kuri tagad būs piedēvēti Krievijas caram Pēterim Pirmajam un viņa padomdevējam kņazam Aleksandram Meņšikovam, kuri ir bijuši Hoijeres kundzes viesi un Liepājā pavadījuši dažas dienas un naktis, būdami ceļojumā uz Rietumeiropu.

Bet otrais stāvs radīs iespaidu par liepājnieku dzīvokli 19. gadsimtā, mēģinot iztēloties, kā te dzīvojusi notāra Stendera kuplā saime. Tur atradīsies arī konditoreja un telpa, kurā muzejs varēs noturēt nelielus sarīkojumus, varbūt kādu konferenci vai priekšlasījumus.

Cik pašvaldībai izmaksās muzeja iekārtošana, direktore vēl neņemas teikt. Tā ekspozīcijām priekšmeti vākti un pirkti jau vairākus gadus, un vēl daudz vajadzīgs. Drīzumā izsludinās konkursu kroga turētājiem.

61Skatīt galeriju