Ar šiem Olafa Gūtmaņa
vārdiem 24. un 25. maijā Liepājas promenādē norisināsies ”Līvas ciema svētki” –
latviešu tradicionālās kultūras mantojuma svētki, kuros  aicinām iepazīt cilvēkus un prasmes, ēdienus
un nodarbes, mūziku un dejas, kā arī
ielūkoties jaunākajās modes tendencēs, portālam stāsta Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra projektu vadītāja Aija Eizengrauda

Liepājā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, divu dienu garumā, Līvas tirgū, piedalīsies vairāk nekā
200 amatnieku no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Kurzemes,
Zemgales, Vidzemes un Latgales, kā arī no dažādām pilsētām – Rīgas, Liepājas,
Ventspils, Talsiem, Valmieras, Ikšķiles, Saldus, Skrīveriem, Ogres, Cēsīm,
Siguldas, Mārupes, Jūrmalas, Jelgavas, Auces, Līgatnes, Bauskas, Kuldīgas u.c.,
tādējādi piedāvājot apmeklētājiem iespēju redzēt dažādu novadu tradīcijas
amatniecībā, mākslā, rokdarbos, kā arī iegādāties unikālus mākslas un
amatniecības darbus un nobaudīt latviešu tradicionālās virtuves ēdienus.

Uz Liepāju savus darbus vedīs dažādu arodu meistari ar metālkalumiem,
keramiku, koka izstrādājumiem, rotaslietām, tekstila un citiem darinājumiem,
kurus ikviens varēs gan aplūkot, gan iegādāties, lai izmantotu mājās, dārzā,
svētkos un ikdienā. Tāpat teju katrs pārtikas mājražotājs piedāvās iespēju
savus ēdienus, našķus un citus pārtikas izstrādājumus arī nogaršot.

Ievērības vērti būs Latvijas keramiķu darbi – svēpētā Latgales keramika,
punktotā keramika, glazētā keramika kā arī dažādi sadzīves priekšmeti, mākslas
darbi un trauki gan svētkiem, gan ikdienai no pašu meistaru rokām.

”Līvas tirgū” būs ļoti plaša rotaslietu izvēle – sākot ar smalkiem pērļu
darbiem, turpinot ar stiklā veidotām rotaslietām un, protams, ar lielisku
rotkaļu un juvelieru darbu – etnogrāfiskas, romantiskas, vienkāršas, košas
rotaslietas gan daiļā, gan stiprā dzimuma pārstāvjiem. Katra rotaslieta veidota
kā īpašs mākslas darbs, līdz ar to tirgū ikvienam ir iespēja novērtēt
meistaru-mākslinieku veikumu, rokrakstu un īpašo radošo garu.

Kā ik gadu, arī šogad, tirgū ar amata demonstrējumiem viesosies
profesionālās vidusskolas – ”zeļļi” no PIKC ”Liepājas Valsts tehnikums” un
Cīravas profesionālās arodvidusskolas, kuri piedāvās seno galdnieka darbnīcu,
dažādus galdniecības izstrādājumus mājai, dārzam, ikdienai, latviešu
tradicionālās virtuves ēdienus un arī iespēju iejusties īsta zeļļa ādā un
izmēģināt savas prasmes amatniecībā.

Ikvienam ”Līvas ciema svētku” apmeklētājam, gan lielam, gan mazam, būs
unikāla iespēja ne tikai no pašu amatnieku un mājražotāju rokām saņemt
lieliskus darinājumus, bet arī uzzināt par amata meistarstiķiem, veidošanas
noslēpumiem, receptēm, kā arī iespēja pašam izmēģināt roku kādā no radošajām
meistardarbnīcām – pīt klūdziņas, veidot lupatu lellītes, darboties senajā
galdnieku darbnīcā, darināt rotaslietas u.c.

Pie Tautas lietišķās mākslas studijas ”Kursa” meistarēm ikviens varēs
izmēģināt, kā tas ir  – aust stellēs,
veidojot ziedainās aprocītes un sedziņas, bet Tautas lietišķās mākslas studijas
”Liepava” iemācīties lupatdeķu aušanu. Savukārt keramikas meistara Mārtiņa
Cukura (Priekules novads) vadībā ikviens varēs izmēģināt, cik viegla nodarbe ir māla virpošana, bet kopā
ar izcilo keramiķi Madaru Bartkeviču (Smārdes pag.) no māla izveidot savu švilpavnīku. Iespēja redzēt, kā top
stikla mākslas darbi un izmēģināt roku stikla kausēšanā būs kopā ar IK ”Raena.

Ik gadu ”Līvas ciema svētkos” tiek piešķirts ”Līvas tirgus Meistarstiķis”.
Šo balvu piešķir Līvas tirgus dalībniekiem, kuru piedāvātie amatniecības
izstrādājumi un tirdzniecības vietas vizuālais noformējums izceļas ar īpašu
unikalitāti, oriģinalitāti un kvalitāti, kā arī 
ar savu amatniecības un lietišķās prasmes daudzveidību dod iespēju Līvas
tirgus apmeklētājiem darboties un kļūt radošākiem. Balva tiek pasniegta ”Līvas
ciem svētku” noslēgumā.

Kurzemnieku tradicionālais sklandrausis kā “garentēta tradicionālā īpatnība” ir pirmais produkts Latvijā, kas
reģistrēts Eiropas Savienības shēmā ”Garantētā tradicionālā īpatnība”
(Traditional specialitaties guaranteed) un aizsargāts ES līmenī. Šobrīd tas
iekļauts vienā grupā ar tādiem aizsargātiem pārtikas produktiem kā, piemēram,
itāļu siers ”Mocarella” vai ”Pica Napolitano”, lietuviešu gaļas izstrādājums ”Skilandis”, kā arī spāņu ”Serrano”
šķiņķis.

Tāpēc šā gada svētkos, 24.maijā, tradicionālais
Kurzemes novada ēdiens sklandrausis būs ”īpašā lomā”, jo meistardarbnīcās
sklandrausi cept mācīs un tā izcelsmi skaidros Liepājas Valsts tehnikuma un
Cīravas arodvidusskolas topošie pavāri un meistari. EK ziņojumā skaidro, ka
sklandrausis, ko parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu, ir apaļš plācenis,
gatavots no stingras rudzu miltu mīklas un pildīts kārtās ar vārītu kartupeļu
un burkānu pildījumu. Kā garšo atšķirīgu receptūru sklandrauši, nodegustēt
piedāvās vairāki Kurzemes meistari. Ikvienam interesentam būs iespēja iegūt arī
sklandraušu recepti, ko pievienot savai recepšu grāmatai

 Ja reiz svētki, tad katram īstenam latvietim jāpasēž krogā un nesteidzīgi
jānobauda arī latviešu tradicionālās virtuves gardumi. Ar devīzi “Dzintara latvieši krogos sēž” ēdienkartē
būs skābeņu zupa ar kūpinājumiem un skābputra, vārīti cepti kartupeļi ar liekumu kniblakiem (desiņām), Liepājas
menciņi, sautēti kāposti un koča, pankūkas, pīrāgi ar dažādiem pildījumiem un
rabarberu bulciņas. Arī citus latviešu tradicionālos ēdienus un dzērienus kā
kvasu, alu un medalu varēs rast Liepājas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu,
Cīravas arodvidusskolas un Liepājas tehnikuma jauno pavāru piedāvājumā.

Mūsdienu Latvijas garša ienāk arī Liepājā. Tiem, kuri būs pasēdējuši krodziņā, bet vēlēsies vēl ko
īpašu, varēs baudīt ēdienu kā mākslu. 24. maijā no plkst.12.00-15.00
pavārmākslas meistarklase Liepājā – ”Mūsdienu Latvijas garša 2013” uzvarētājs,
restorāna ”Kaļķa vārti” šefpavārs Raimonds Zommers, kuram garšo zaķskābenes un
kurš saka: ”Lai pietiek spēka visu laiku kaut kur braukt, ģenerēt idejas, būt
ar smaidu, atvērtam, pozitīvam.” Tā kā arī restorāna piedāvājums ir komandas
nopelns, arī šoreiz improvizētajā virtuvē šefpavāra palīgi būs Liepājas restorānu
šefpavāri Renāte Petrauska (restorāns ”Upe”), Rolands Lukjanovs (restorāns ”Oskars”)
un Edgars Pētersons (restorāns ”Piano”).

Šī noteikti nebūs reize, kad kārtīgi paēst, bet,
tiem, kuri trīs stundu garumā sekos līdzi meistarklasē notiekošajam, būs
iespēja nodegustēt ko ļoti īpašu – trīs ēdieni trijās stundās. Slāpeklī ceptas
smiltsērkšķu putas ar ceptu reņģi, lauka rupjmaizes grauzdiņš ar marinētu cukini
un linsēklām, uz aukstas virsmas cepta konfekte uz bambusa iesma. Kā uzsver
Raimonds: ”Jārēķinās arī ar to, ka cilvēks var būt izgājis no mājas sliktā
noskaņojumā, un tad viņam nekas nebūs labi”.

Rokdarbi joprojām ir modē – to apliecināja skates “Radošais nemiers” dalībnieki, kas skatītājiem maija vidū Rīgā
piedāvāja dažādās tehnikās veidotus tradicionālus, mūsdienīgus un pat avangarda
tērpus. Skatē, kurā bija redzami pašausta auduma kostīmi un mēteļi, filcēti mēteļi,
apmetņi un šalles, smalka ažūra tamborējuma vasaras jaciņas un citi tērpi, savu
meistaru darbus piedāvāja vairāk kā 15 Latvijas Tautas mākslas lietišķās
studijas.

“XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā 2013. gada vasarā ar lielu
skatītāju interesi Rīgā notika pašdarināto tērpu skate, kurā piedalījās
dalībnieces ar vairāk nekā simts dažādiem tērpiem, tādēļ radās piedāvāt iespēju
studiju, pulciņu un biedrību dalībniecēm parādīt savus darinājumus plašākam
interesentu lokam,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) tautas
lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Sadarbībā ar LNKC 24.maijā plkst.15.00 uz Līvas ciema Lielās skatuves varēs
redzēt daļu no šo tērpu kolekcijām – Latvijas Amatniecības kameras tekstilnieku
ģilde un meistare Rita Bričkus ar dažādiem filcētiem tērpiem, Aina Bernava
(TLMS ”Austra”, Rīga) ar pašausta auduma tērpiem, Skrīveru Kultūras centra
tekstilstudija ”Putnukalns” (vadītāja Baiba Vaivare), ar filcētiem mēteļiem,
jakām apmetņiem un lina auduma kleitām, kā arī Liepājas TLMS ”Kursa” (vadītāja
Ilma Rubene) meistaru tamborētie un adītie tērpi.