Liepājas Latviešu biedrības namā nosvinēti dzejnieces Dzintras Zorgevicas otrās grāmatas “Gadu šūpoles” atvēršanas svētki. Kopā būšanu vadīja aktieris Jānis Dreiblats, autores dzeju lasīja Ilga Martinsone.

Pirmais Dz. Zorgevicas dzejas krājums “Dzīves līkločos” iznāca pirms astoņpadsmit gadiem – 2000. gadā. “Ar grāmatu izdošanu man tā interesanti sanācis, ar pirmo grāmatu mani piespieda mamma, teica – mudīgi, mudīgi vajag publicēt. Un tagad ar otro grāmatu varu teikt, ka arī Ēriks Kūlis mani piespieda,” smejas dzejniece, jo dzejas krājums “Gadu šūpolēs” iznācis ar rakstnieka Ērika Kūļa finansiālu atbalstu.

Dzeja neesot rakstīta ar mērķi, lai tiktu apkopota grāmatā, tie ir dzejoļi, kas tapuši vairāku gadu garumā – vienkārši atlasīti labākie. Pāri palicis ļoti daudz dzejas, varētu vēl un vēl publicēt. Autore domā, ka uz savu apaļo jubileju pēc diviem gadiem vajadzētu izdot vēl vienu grāmatu, lai gan pilnīgi skaidri nolemts tas nav.

Dz. Zorgevica dzeju raksta visu dzīvi. Pirmo pasaku autore uzrakstījusi piecu gadu vecumā uz tapetes otras puses, kā jau bērni to mēdz darīt. Kamēr citi vienaudži spēlējās, viņa, nolīdusi krūmmalā, pierakstīja sajūtas un apkārt notiekošo. “Arī šodien es vienkārši nevaru nerakstīt. Ko tad darīt, kad rakstāmais nāk virsū darba dienas vidū? Nu, ņemu datoru, veru vaļā baltu lapu un rakstu. Un tā mēs abi ar vīru Ādolfu Gaujieti dzīvojam – rakstām, viens otru pārbaudām, viens otru palasām,” laikrakstam stāsta rakstniece. Tas, ka ģimenē ir vēl kāds rakstošs cilvēks, ir lielisks pamudinājums rakstīt, vienu brīdi laulātie bija domājuši par kopdarbu – bērnu dzejoļu krājumu –, tomēr tas netika realizēts.

Grāmatas svētki tika nosvinēti plašā draugu lokā, apmeklētāji cits pēc cita devās iegādāties jauno grāmatu, un autore ik pa laikam atsaucās uz lūgumiem pēc autogrāfa. Par dzejas lasījumiem autore skaidro: “Es vienmēr uzticu savu dzeju lasīt Ilgai Martinsonei, man liekas, viņa to pilnīgi izjūt kā savu un nolasa to tieši tā, kā es esmu domājusi. Tas mani ļoti priecē.”