Kad vārdi aizskan līdz Everesta virsotnei,
Tos sadzird pat klusais okeāns.
Kad straujāk iepukstas cilvēka sirds,
Sakustas kalni, ūdeņi, pilnīgi viss.

Mans prieks tev acīs spīd,
Manas asaras, tev uz krūtīm krīt,
Un nebeidz mani mulsināt
Kā koki rudenī mulsina putnus.

Nakts tumsā akmeņiem rokas salst,
Oglēm bail, jo to sirdis kalst,
Esi ar mani rītausmas gaismā,
Sagaidi brīdi ar mani divatā.

Kad vārdi aizskan līdz Everesta virsotnei
Tos sadzird pat klusais okeāns,
Un es nebeidzu tev teikt-
Cik ļoti es tevi mīlu.

ALINA STANKUTE

_______________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].