Tas ir tēlnieka Egona Peršēvica jaunākais veikums – “Projekts 613”, ko radīt mākslinieku rosinājuši notikumi Ukrainā.

Skulptūras vizuālais tēls ir veidots, iedvesmojoties no vēstures un vietējās faunas.

Darba idejai mākslinieku iedvesmoja Ukrainas armijas panākumi 2023. gadā, kad ukraiņi sāka atkarot savas teritorijas.

“Projektu rakstījām, kad Prigožins gāja uz Maskavu, domājām, ka tūlīt viss juks un bruks, – šķita, ka karš tūlīt varētu beigties,” stāsta tēlnieks.

Viņš uzskata, ka ir jādomā par to, par ko cilvēki maz domā kara laikā, – par sekām, par traumām, par rētām, kas paliek pēc kara, it īpaši par neredzamajām, emocionālajām traumām un par to, kā ar tām sadzīvot.

“Šis darbs ir mēģinājums palīdzēt cilvēkiem sadzīvot ar kara pieredzi un ļaut atstāt karu pagātnei,”

savu darbu skaidro E. Peršēvics.

“Man šis darbs asociējas ar zemūdeni,” atzina lietuvietis Vigints, kurš bija atnācis aplūkot skulptūru. “Ļoti labi, ka šeit novietots mākslas darbs, uzreiz ir vismaz kāda daudzveidība.”

Pārsvarā viņš dzīvojot Liepājā, Karostā, tāpēc ievērojis, ka šo vietu apmeklē daudz pilsētas viesu, kuriem būs ko paskatīties.

Šis mākslas objekts ir tēlnieka veltījums laikam un cilvēkiem pēc kara, nevis darbs, kas slavina militārus panākumus vai piemin kritušos.

“Skulptūra ir par tiem cilvēkiem, kas karā izdzīvoja, kas to pārdzīvoja, un par to, kā ir būt viņiem, arī tiem, kurus karš fiziski nemaz neskāra. Tāpat kā fosilija ir tas, kas paliek pāri, organiskajām daļām izzūdot, tā arī karam ir jākļūst par tālu un gandrīz nereālu atmiņu,” pauž skulptūras autors.

Darbs ir tapis sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi.