Gotlandes muzeja zinātnieki pēta Grobiņā atrasto stēlu
Liepājā darba vizītē viesojās zinātnieki no Gotlandes muzeja, lai izpētītu mūsu pilsētas muzeja krājumā esošo skandināvu apbedījumu stēlu, kas ir vienīgā līdz šim atrastā ārpus Zviedrijas robežām. Pētnieki stēlu nofotografēja, kā arī papildus paņēma tās paraugu.
liepajniekiem.lv
Liepājas muzeja ekspozīcijā ”Liepājas novada senvēsture” aplūkojamo skandināvu apbedījumu stēlu jeb akmeni ar attēlu 1987. gadā Grobiņas priedulājā atrada arheologs Valērijs Petrenko.
Stēla ir unikāla ar to, ka tā līdz šim ir vienīgais šāda veida atradums Austrumbaltijā. Līdzīgas stēlas bijušas plaši izplatītas Gotlandē.
Arheologs, fotogrāfs un ”Viospatia 3D” speciālists Maiks Fergusons un arheologs Gotlandes muzejā Pērs Vīderstrēms atzina, ka Liepājas muzeja ekspozīcijā apskatāmā stēla ir saglabājusies labā stāvoklī. Tā bija viena no pēdējām stēlām, kas tiek digitalizēta projekta ”Senie attēli 2.0 – Gotlandes akmeņu ar attēliem digitālais izdevums” ietvaros.
Liepājas muzeja kolekcijā esošā stēla pētniekiem ir ļoti saistoša, jo tikai trīs šāda veida akmeņi ar attēlu ir atrasti ārpus Gotlandes: viens, kas Liepājas muzejā, un divi atrasti Ēlandē, otrā lielākajā Zviedrijas salā.
M. Fergusons ar īpašu, Šveicē izgatavotu 150 megapikseļu kameru uzņēma augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, ko iekļaus topošajā izdevumā par stēlām, kā arī plānots izgatavot virtuālu 3D modeli.
Papildus tam paņemti arī paraugi, izdarot apmēram vienu milimetru dziļu urbumu stēlas aizmugurējā daļā. Tas darīts, lai izpētītu akmens izcelsmi. Līdzīgas analīzes veiktas Gotlandē un Stokholmā atrastajām stēlām.
Liepājas muzeja ārējo sakaru koordinatore Linda Rozentāle-Roze sacīja, ka pilnībā uzticas tam, ko zinātnieki ieplānojuši darīt.
”Jo mums ir ļoti liela interese uzzināt maksimāli daudz, ko šis priekšmets varētu pastāstīt, uzzināt informāciju, kura mums nav zināma,
iespējams, arī atšifrēt rakstu zīmes, kādas ir atspoguļotas uz akmens. Un arī saprast, vai akmens ir vietējas izcelsmes vai tomēr ieceļojis no Gotlandes.”
Uz stēlas ir nojaušami iegravējumi, kas varētu būt vai nu jūras putni, vai laiva, kā arī labirinta elementi, bet tie ir pārāk sekli, lai ar neapbruņotu aci nolasītu.
Muzejs cer, ka 3D modelis palīdzēs ieraudzīt un rekonstruēt zīmējumus. ”Arheologs Pērs Vīderstrēms minēja, ka ne tikai uz mūsu stēlas, bet arī uz pārējām ir līdzīgas rakstu zīmes. Mēs ļoti ceram uzzināt vēl vairāk, kāds bija iemesls, kāpēc tieši jūras putni un laivas bija izmantotas šo stēlu zīmju rakstos.”
Kopumā ir atrastas, apzinātas aptuveni 600 stēlas, no kurām lielākā daļa atrodas Gotlandē. Dažas ir eksponētas muzejos Stokholmā. ”Mēs patiesi jūtamies īpaši un pagodināti, ka mūsu muzeja kolekcijā ir šāds unikāls priekšmets,” atzina L. Rozentāle-Roze.
Kapakmens saistāms ar skandināvu kultūras tradīcijām un pieskaitāms pie tā saucamajiem piemiņas akmeņiem jeb akmeņiem ar attēliem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.