Līdztekus valsts finansējumam programmas norisēm plānots piesaistīt vēl 12,5 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem, ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, partneriem un atbalstītājiem.

KM norāda, ka vietējo kultūras organizāciju un dažādu sadarbības partneru veidoto “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmu “(Ne)miers” raksturo piecas līnijas ar 28 projektu kopumiem, kas runā par Liepājai un Eiropai aktuālām problēmām.

Piemēram, programmā “Apzinātā mērenība” uzmanība tiks pievērsta klimatam un ilgtspējīgai attīstībai, reflektējot, kā apzināta mērenība ietekmē Baltijas jūru un kopīgo vidi, “Radošā tālnojauta” mācīs izmantot inovācijas un tehnoloģijas mākslā un izglītībā, bet sabiedrības iesaistes programmā “Misija (ne)miers plānots īstenot pasākumu un aktivitāšu kopumu iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai.

Iecerēts, ka kopumā projekta programmu veidos vairāk nekā 500 dažādu notikumu.

KM atzīmē, ka ar 2027. gada kultūras programmu trīs pašvaldības – Liepājas valstspilsēta, Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads – vēlas izveidot “jūtīgu orientēšanās plānu, kas palīdzētu labāk izprast gan vienam otru, gan pasauli, kurā dzīvojam, veicinot sabiedrības aktivitāti un izaugsmi veselīgai miera un nemiera devai”.

No valsts budžeta finansējuma desmit miljonu eiro apmērā 5,5 miljonus eiro plānots ieguldīt programmas “(Ne)miers” 28 projektu satura īstenošanā, 1,3 miljonus eiro – Latvijas tēla stiprināšanā un starptautisku kampaņu īstenošanā. 

Savukārt programmas administrēšanai būs nepieciešami divi miljoni eiro, citu valsts institūciju saistīto pasākumu izdevumu nodrošināšanai – viens miljons eiro, bet izpētes darbu un monitoringa nodrošināšanai paredzēti 160 000 eiro.

KM uzsver, ka saistībā ar “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ekonomisko izdevīgumu ir izvirzīts mērķis – visas programmas īstenošanā katrs ieguldītais publiskā finansējuma eiro jāģenerē trīs līdz piecu eiro atdeve.

Ar “Liepāja 2027” projekta īstenošanu ir izvirzīts mērķis sasniegt arī vismaz 15% pieaugumu nakšņojumu skaitā pret iepriekšējo gadu.

Tāpat, ņemot vērā šī titula iespējas un īstenojot “Liepāja 2027” projektu, iecerēts būtiski paplašināt pasažieru transporta savienojumu iespējas gan ar Rīgu, gan tuvākajām Lietuvas pilsētām – Klaipēdu un Palangu.

KM skaidro, ka pašvaldību vadības un administrācijas strādā pie tūrisma sektora uzlabošanas, tai skaitā jaunu viesnīcu atvēršanas, par ko interesi izrādījuši vairāki potenciālie investori.

Tāpēc, kā uzsver KM, arī tūrisma plūsmas uzlabošanās plašākā reģionā būs stimuls tūrisma sektorā palielināt naktsmītņu un gultasvietu skaitu no vidēji 3827 gultasvietām visā “Liepāja 2027” reģionā līdz vismaz 5000 pēc 2027. gada.

Liepājas un Latvijas tēla atpazīstamības stiprināšanai tiks īstenotas piecas liela reklāmas kampaņas – starptautiskā un nacionālā līmenī, kuru īstenošanas rezultātā plānots par apmēram 15% palielināt tūristu skaitu reģionā kopumā, sasniegt vismaz 1,3 miljonu iedzīvotāju auditoriju Latvijā un vismaz 30 miljonu iedzīvotāju starptautiski, par apmēram 20% palielināt kultūras pasākumu apmeklētāju skaitu reģionā, kā arī par apmēram 15% palielināt sabiedrības līdziesaisti dažādos notikumos reģionā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu no 1985. gada, kad par pirmo Eiropas Kultūras galvaspilsētu tika izvēlētas Atēnas, Grieķijā.

Titulu ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību.

Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei.

Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu.

KM klāsta, ka no 1985. gada līdz 2024. gadam ieskaitot, Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu ir ieguvusi 71 pilsēta visā Eiropā, kļūstot par nozīmīgu notikumu Eiropas kultūras dzīvē un veicinot starptautisko kultūras apmaiņu un sadarbību dažādu Eiropas valstu starpā.

2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu Latvijā ieguva Rīga.

Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.