Puntulis uzsvēra, ka pirms mēneša ticies ar Liepājas teātra kolektīvu, lai pārrunātu situāciju ar teātra finansējumu Covid-19 krīzes ietekmē. Toreiz ministrs akcentējis, ka gan pašvaldībai, gan valstij ir jāmeklē risinājumi, lai teātra darbība ne īstermiņā, ne ilgtermiņā netiktu apdraudēta.

Ministrs norādīja, ka Liepājas pašvaldībai ir jārisina aktuālā krīze, jo teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un pilsētas vadītājs apliecinājis Puntulim, ka tas tiks darīts, savukārt Kultūras ministrijai (KM) ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi teātra juridiskās piederības un finansēšanas modeļiem nākotnē.

Puntulis pavēstīja, ka ceturtdien ticies gan ar Liepājas teātra vadītāju Herbertu Laukšteinu, gan ar valsts teātru vadītājiem. Tikšanās laikā citu jautājumu vidū sākta diskusija arī par Liepājas teātra nākotnes risinājumiem.

“Balstoties uz to, jau tuvākajā laikā KM plāno sasaukt darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt un izskatīt iespējamos teātra attīstības modeļus,” atzīmēja ministrs.

Savukārt Laukšteins akcentēja, ka Liepājas teātra izrāžu kvalitāte nav sliktāka par citu teātru iestudējumiem, tačuLiepājas teātris ir vissliktāk atalgotais profesionālais teātris, jo saņem zemāko finansiālo atbalstu.

“Esmu gandarīts, ka KM ir atvērta dialogam un risinājumiem, lai Liepājas teātris būtu līdzvērtīgs dalībnieks valsts teātru arēnā,” pauda Laukšteins.

Darba grupā, kuras uzdevums būs šo jautājumu skatīt arī plašākā kontekstā – ilgtermiņa risinājumu izstrādes nepieciešamībā par valsts un pašvaldību sadarbību nacionālās nozīmes profesionālo teātru finansējuma un darbības nodrošināšanā, plānots aicināt reģionālo teātru un pašvaldību, Latvijas pašvaldību savienības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda un teātru konsultatīvās padomes pārstāvjus, norādīja ministra padomniece.