Pītā groziņā glīti jo glīti sakārtotas baraviciņas, gailenītes, čigānenes un arī kāda sārta mušmire.

Nē, nē, Liepājas teātra Mārketinga daļas vecākā speciāliste Dace Liepa ar savām kolēģēm, kuras kopā savākušas un izkārtojušas groza saturu, nevienu netaisās noindēt. Ēdamās un neēdamās sēnes draudzējās tikai tik ilgi, kamēr bija novērtēts, kuram no teātra cilvēkiem izdevies izveidot no meža labumiem visskaistāko kompozīciju.

Doma visam kolektīvam doties sēņot radusies Liepājas teātra direktoram Herbertam Laukšteinam. Teātra ļaudis nespēj vien beigt slavēt šo lielisko ideju. Tādējādi varējuši gan ogas un sēnes salasīt vakariņu galdam un aukstajiem ziemas vakariem, gan pēc vasaras atvaļinājuma ar kolēģiem kopā pabūt un papļāpāt, gan aizbēgt no ikdienas realitātes un izbaudīt vienreizīgo Papes meža gaisu. “Bija fantastiski. Laiks bija labs, un mežs ideāls,” ir gandarīta aktrise Inese Jurjāne. Viņa uzgājusi arī meža ogas, piemēram, brūklenes un mellenes.

Lielākoties sēņu visiem bijis līdzīgā daudzumā – viens vidēja lieluma grozs. Lai arī ļoti daudz salasīt nav izdevies, sēņotāji par to nebēdā. Svarīgākā bijusi kopā būšana. Taču arī vērtēts, kuram izdevies visskaistākais, kuram pilnākais un kuram ekstrēmākais grozs.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Dace Liepa un Inese Jurjāne salīdzina sēņu grozus un priecājas, ka katras ģimenei sanāks garda maltīte.