“Kurte” – vieta, kur iesakņoties
“”Kurte” ir iedvesmas dzirkstele, kas pārtop gleznā, mūzikā, grāmatā vai ēdiena receptē. Tas ir piedzīvojums, kas aicina līdzi,” jauno kultūrvietu Talsu vecpilsētas sirdī raksturo “Kurtes” saimnieki Armands Svinsters un Jasmīna Ovranga. Atšķirībā no citām vietām, kur arī māksla sastopama visdažādākajās tās izpausmēs, “Kurte” apbur ar senatnīgo šarmu un mazpilsētai tik raksturīgo vienkāršību.
Agrita Blumberga, "Talsu Vēstis"
"3K"
Mīlestība no pirmā acu skata
Pirms pārcelšanās uz Latviju Armands un Jasmīna veiksmīgi vadīja līdzīgu kultūrvietu Nīderlandē. Saprotot, ka sirds līdz galam šai vietai tomēr nepieder, pāris sācis meklēt alternatīvas.
“Satikāmies Nīderlandē, kur abi bijām aizbraukuši mācīties – es mūziku, bet Jasmīna mākslu. Iepazināmies un piecus gadus kopīgi vadījām tādu kā klubiņu – mums bija liela virtuve, darbojās aptuveni 30 brīvprātīgo, reizi nedēļā notika dažādi mākslas pasākumi, izstādes, koncerti.
Gadi, ko pavadījām Nīderlandē, bija ļoti auglīgi, daudz ko iemācījāmies, daudz ko ieguvām, mums bija patiešām lieliska iespēja darīt to, ko gribējām. Taču pēc pieciem gadiem sākām domāt – ko tālāk?” atklāj “Kurtes” saimnieki.
Atbilde nākusi no sludinājumu portāla. Izskatot dažādus variantus, pāris ieraudzījis namu Talsu vecpilsētas sirdī, kurš viņus savaldzinājis no pirmā acu skatiena. “Apsvērām iespēju doties uz Portugāli, Grieķiju, Irānu… Jasmīnai patika Latvija, bet es tajā laikā nevarēju iedomāties, ka varētu atgriezties Talsos. Meklējām vietu sešus septiņus mēnešus.
Vienu vakaru, joka pēc apskatot sludinājumus, ieraudzījām šo māju. Nezinājām, vai gribam dzīvot pilsētā vai mežā, bet parādījās šis skaistums, un mēs tajā iemīlējāmies.
Momentā reaģējām. Zvanīju mammai, lai skrien šurp. Mēs šo īpašumu ieguvām vienas dienas laikā, pašiem pat neapskatot,” iegādes ceļu raksturo Armands.
Stāstu jo īpašāku padara tas, ka viņš ir uzaudzis trīs mājas tālāk un Talsu vecpilsētā pavadījis visu savu bērnību. Prieku par pieņemto lēmumu pauž arī Jasmīna.
Viņa cer, ka “Kurte” iedvesmos un iekustinās pārējos un vecpilsētā ar laiku atgriezīsies dzīvība.
“Mūs vilka atpakaļ uz austrumiem”
“Domāju, ka tas, ko mēs darām, ir būtiski. Mēs nodrošinām tikšanās vietu. Tas ir kaut kas, ko pasaulei vajag. Mums jāsatiekas, jārunā un jāiepazīstas citam ar citu. Gribam izveidot vietu, kur cilvēki var justies brīvi un nākt tādi, kādi viņi ir.
Nīderlandē bija īpaša, iekļaujoša atmosfēra un daudz dažādu cilvēku, bija ārzemju studenti, vietējie pensionāri… Cilvēki, kuri ir izspiesti no sabiedrības, kuri ir mazliet citādāki, tur jutās ļoti labi. Sapratām, ka tas ir kas ļoti īpašs, un kaut ko līdzīgu gribam atkārtot šeit.”
Runājot par iemesliem, kas viņos raisīja domas par aizbraukšanu no Nīderlandes, Armands atzīst, ka tādi ir vairāki. Viens no tiem – vilkme pēc mājām. “Mēs abi esam no austrumiem – es esmu no Latvijas, Jasmīna uzauga Irānā, viņai gan ir arī holandiešu nacionalitāte, bet mūs abus vilka atpakaļ uz austrumiem.
Gribējām būt vietā, kur mēs varētu iesakņoties. Šeit ir ģimene, draugi un lielāka atbalsta sistēma. Dzīvojot tur, mums pietrūka sajūtas, ka tuvumā ir cilvēki, kas atbalsta bez nosacījumiem, kā to dara ģimenes locekļi.
Mēs esam priecīgi būt šeit, apkārtējie ir priecīgi, ka esam šeit, un mēs gribam darīt lietas kopā. Ikviens, kurš ir ieinteresēts palīdzēt, ir laipni gaidīts.”
Runāt par lietām, kas ir svarīgas
Tā kā māja ir liela, tā prasa daudz uzmanības, mīlestības un rūpju, un līdz ar to šobrīd regulāri pasākumi “Kurtē” vēl nenotiek, bet reizi pa reizei durvis apmeklētājiem tiek atvērtas.
Gūt pirmo ieskatu pilsētnieki tika aicināti pilsētas svētkos, kad vecpilsēta pārtapa par mākslas norišu epicentru, savukārt 8. jūlijā “Kurtē” noslēdzās pastaiga pa romāna “Kalendārs mani sauc” takām.
Lai gan pilsētas svētku laikā sētā bija iespējams baudīt gastronomiskos priekus, par restorānu vai kafejnīcu “Kurti” nosaukt nevar.
“Katrs šo vietu var piedzīvot un saukt citādi, bet mums tā nav kafejnīca vai restorāns, mums tā ir satikšanās vieta. Attiecībā uz pasākumu plānošanu esam piezemēti, jo vēl ļoti daudz kas jāpaveic. Organizēsim dažādus pasākumus. Tas var būt jebkas – darbnīcas, kultūras norises, dzeja, teātris, šaha mači… Esam atvērti dažādām idejām.
Tā kā piecus gadus esam darījuši kaut ko līdzīgu, mums ir izveidojies plašs paziņu loks, centīsimies uz Talsiem atvest māksliniekus un mūziķus arī no citām pasaules daļām. Gribam, lai šī vieta būtu aktīva, lai šeit notiktu regulāri pasākumi, cilvēki justos gaidīti un iedvesmoti.
Mūsdienās ir svarīgi, ka cilvēki satiek kaimiņus, tūristus, viesus un cilvēkus, ko viņi vēl nepazīst. Ir forši, ka cilvēki ieskatās viens otram acīs un runā par lietām, kas viņiem ir svarīgas. Mēs nespiežam nevienu to darīt, bet gribam pateikt, ka šeit tas ir iespējams. Tas māca tikt galā ar emocijām un pieņemt atšķirīgo. Gribam pasaulē ienest vairāk miera. Tā vietā, lai sēdētu un sūdzētos, esam atraduši veidu, kā sniegt savu ieguldījumu.”