19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā dziedāšanas svētki ir īpaši populāri un notiek visā Latvijas teritorijā, arī Lejaskurzemē, tolaik – Lejas Kurzemē.

I Lejas Kurzemes Dziesmu svētki notiek 1928. gada 4.–5.augustā Liepājā. Dziesmu svētkos piedalās 25 kori ar 800 dziedātājiem, kas sapulcējušies pat no attālākajiem Lejas Kurzemes novadiem. Šajā vasarā dziesmu svētki notiek gandrīz visos Latvijas novados. Tādi notiek arī Lietuvā un Igaunijā.

Kā 1928. gada 22. jūlija numurā pauž laikraksts ”Kurzemes Vārds”:

”Mūsu dziesmu svētkiem ir bijusi izcila nozīme mūsu tautas garīgās atsvabināšanās gaitās, viņi kļuvuši par latvju dvēseles un ilgu paudējiem.”

II Lejas Kurzemes dziesmu svētki 1929. gada jūnijā jau pulcē 71 kori un 3 orķestrus. Dziesmu svētkus apmeklē valsts prezidents Gustavs Zemgals, ministru prezidents Hugo Celmiņš un kara ministrs Antons Ozols.

Latviešu vēlme pulcēties dziesmu svētkos ir nemainīga neatkarīgi no tā, kāda ir pastāvošā vara, jo pat II pasaules kara laikā 1943. gadā Liepājā notika V Lejas Kurzemes Dziesmu svētki.

I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1873. gada jūnijā un no tā laika ir veidojusies brīnišķīgā dziesmu svētku tradīcija, visaptverošākais Latvijas kultūras fenomens, kas cauri laikiem lielā kopkorī pulcē latviešus no visas pasaules.

Pavisam drīz, jau šī gada jūlijā, Rīgā no jauna pulcēsies dziedātāji un dejotāji no visas Latvijas, ieradīsies viesi no ārzemēm, lai piedalītos vai noskatītos XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos. Tie ir svētki, kad īpaši spēcīgi var sajust latviešu saliedētību un vienotību.

Izstādē Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā, kas veltīta Lejaskurzemes Dziesmu svētkiem, varēs apskatīt dažādas piemiņas lietas, nošu burtnīcas, kā arī nedaudz ielūkoties Lejas Kurzemes Dziesmu svētku vēsturē.

Izstāde Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā būs apskatāma no 19. maija līdz 31. jūlijam. Ieeja izstādē – bez maksas.