Latvieši dancot nav jāskubina
Šonedēļ folkloras centrā “Namīns” notika folkloras kopu “Atštaukas” un “Baļķi” rīkotais kārtējais deju vakars. Dejot gribētāji bija ieradušies ļoti kuplā skaitā − mājīgo un viegli pēc pirts smaržojošo telpu piepildīja vairāk nekā 30 visu vecumu interesentu.
Dancot uz “Namīnu” bija atnākusi arī deviņpadsmit gadu vecā Annika Nelsone, kura kopā ar draugiem bija ieradusies jau otro reizi. Meitene pati trīspadsmit gadu dejo tautas dejas un apgalvo, ka “dejošana jau kļuvusi par atkarību”. Divdesmit gadu vecais Kristaps Valkovskis un septiņpadsmit gadu vecā Ieva Rodoviča bija pārliecināti, ka arī turpmāk nāks uz danču vakariem. “Pagājušo reizi bija vēl vairāk apmeklētāju,” atceras I. Rodoviča. Jauniete arī pastāstīja, ka pirmajā vakarā danči bijuši jautrāki un ātrāki.
Danču soļus sanākušajiem divu stundu garumā ierādīja divi skolotāji, un visi sanākušie nebija skubināmi – cits citu lūdza uz deju, dejoja pa trim, pa četriem dažādos pāru variantos un bez latviešiem ierastās kautrēšanās. Katra nākamā deja bija arvien sarežģītāka un ātrāka, tomēr sanākušos tas nenobiedēja. Pēc katra danča skanēja aplausi, malā sēdētāji dziedāja līdzi latviskās melodijas, “Namīnā” skanēja smiekli, un pēc pasākuma beigām cilvēki nemaz negribēja izklīst.
Danču vakarus “Atštaukas” un “Baļķi” rīkos arī decembrī, aicinot piebiedroties aizvien jaunus interesentus.
Dana France,
“Kurzemes Vārds”

Uz danču vakaru “Namīnā” bija sanākuši gan jauni, gan veci – viņi nekautrējās un jautri dancoja.