Oktobra sākumā pirms 25 gadiem latviešu mākslas un kultūras kolektīvi pārnāca savās mājās Liepājas Latviešu biedrības namā. Tur pēc PSRS Jūras kara flotes aiziešanas atgriezās latviskā kultūra, latviskais gars. Šo dienu – 1. oktobri – nelielā, bet nozīmīgā fotoizstādē “Atgriešanās” vēl nepublicētās fotoliecībās, ko papildina leģendārā Jāņa Lādīša darbi, atspoguļo fotogrāfs Aigars Hibneris, kuram tolaik bija tikai 24 gadi.

1991. gada 1. oktobrī dažādu pašdarbības kolektīvu dalībnieki, posušies tautas tērpos, no kultūras nama tagadējā Ludviķa ielā 2, vietā, kur šodien zeļ zaļš mauriņš, svinīgā gājienā, rokās turot Latvijas sarkanbaltsarkanos karogus, pāri Rožu laukumam devās uz Latviešu biedrības namu, kur Latvijas okupācijas gados bija saimniekojusi Baltijas jūras kara flote. “Un pienāca diena, kad visi kultūras nama pašdarbnieku kolektīvi bija gatavi šajā ēkā ienest latvisko garu, latvisko elpu, kas šeit bija iznīdēta uz 50 gadiem,” atklāšanā sacīja biedrības nama vadītāja Vita Hartmane. Šai dienā virs biedrības nama atkal sāka plīvot sarkanbaltsarkanais karogs.

Šo vēsturiski nozīmīgo dienu fotogrāfijās fiksējuši ne mazums fotogrāfu. Viens no viņiem – tolaik 24 gadus vecais Aigars Hibneris, kurš šovasar pieķēries sava fotoarhīva izpētei un atradis divas filmiņas, kurās fiksēts nozīmīgais kultūrvēsturiskais brīdis pirms 25 gadiem. Viņš piezvanījis biedrības nama vadītājai V. Hartmanei, un šoruden tapusi izstāde “Atgriešanās”, kurā iekļautas arī J. Lādīša fotoliecības. “Iepriekš strādāju laikrakstā “Ļeņina Ceļš”, kas pārtapa par “Kursas Laiku”. Un visi tie notikumi tika dokumentēti. Arī šis notikums,” A. Hibneris pastāstīja izstādes atklāšanā. “Tas bija diezgan dinamisks laiks. Pateicoties darbam, visus šos notikumus bija iespēja izjust daudz dziļāk, daudz konkrētāk un tuvāk. Kad tu esi klāt izšķirīgos brīžos, saslēdzas viss, kas ir iespējams. Protams, tā ir dokumentālistika, bet tā ir subjektīva.”

Uz izstādes “Atgriešanās” atklāšanu bija aicināti daudzi cilvēki, kas fiksēti izstādes fotogrāfijās. “Kāpēc mēs esam tikušies šodien? Tāpēc, ka tā diena bija asinsrites caurstrāvota, cilvēkiem ķermenī bija trīsas, visi skatījās, vai tiešām notiks brīnums, vai Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs beidzot pacelsies virs šī nama,” izstādes atklāšanā sacīja V. Hartmane un atgādināja, ka nams vienmēr ir bijis ideoloģiju iekārots. “Jebkura ideoloģija, jebkura sabiedriskā reforma, iekārta gribējusi taisni virs šī nama pacelt karogu. Šie strāvojumi ik pa laikam ir jūtami, strādājot šeit un vadot šo namu, un joprojām nav pārgājuši.”

1990. gadā jau bija ievēlēta pirmā atjaunotās Latvijas laika pilsētas valde. “Tautas mīlēta valde,” uzsvēra V. Hartmane. “Un tās uzdevums bija atbrīvot šo ēku un pilsētu no PSRS okupācijas armijas.” Toreizējās pilsētas valdes galva bija Imants Vismins. “Kas Liepāja būtu bez Latviešu biedrības nama? Bez dvēseles būtu,” viņš poētiski sacīja. “Pirms 25 gadiem mums tiešām katru dienu nācās pieņemt ļoti daudz dažādu lēmumu.” I. Vismins izstādes atvēršanā dalījās atmiņās gan par šo nozīmīgo laiku, par komunikāciju ar PSRS armijas pārstāvjiem, gan par gadiem, kad kā jauneklis kopā ar draugu šeit bija ieklīdis uz dejām vai kino.

“Liepājas Latviešu biedrības nams ir īpaša vieta, īpašs simbols. Visos laikos, kad tas ir bijis iespējams, biedrības nami bijuši gaismas vieta. Vieta, kur pulcējušies domubiedri. Biedrības nams vienmēr nesis un nes kultūras funkciju, ir pulcējis kultūras cilvēkus. Tas, kas ir svarīgi un mums vienmēr jānodrošina, ka biedrības nams ir tas nams, virs kura pašā centrā plīvo Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs,” tā savukārt uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilnis Vitkovskis, dāvājot namam Liepājas karogu.

“Vienkārši priecāsimies par to, ka viss ir labi beidzies, ka mēs te visi esam,” atklāšanas noslēgumā sacīja V. Hartmane un aicināja viesus uz vīna glāzi, uzkodām un mūziķu Igo un Māra Kupča koncertprogrammu “Atgriešanās”.

Izstāde “Atgriešanās” biedrības namā būs apskatāma līdz 6. novembrim.