Otrdien,
30. septembrī pulksten 18:00 radošajā telpā “Ideju bode” viesosies arhitekts,
kurš plašākai sabiedrībai kļuva zināms ar uzvaru Rīgas Doma baznīcas un biedrības “Ascendum” rīkotajā vitrāžas konkursā. Kriša Zilgalvja stāstījums un
prezentācija būs par individuālo pieredzi, strādājot un mācoties dažādās
pasaules valstīs, par uzdrīkstēšanos īstenot idejas, par to, kur rast iedvesmu
un, kā norit darbs pie vitrāžas, portālu informē Radošās telpa “Ideju bode” vadītāja Krista Kalnarāja.

Krišs
Zilgalvis ar izcilību absolvējis Londonas Metropolitēna universitāti, iegūstot
diplomu ekstrēmajā arhitektūrā ar uzsvaru uz gaismu un tās pētniecību. Iespēja
apgūt dzīvošanai ne pārāk piemērotas teritorijas ir ekstrēmās arhitektūras
pamatā. Tas nozīmē, ka prasmīgi tiek pakļauti un apgūti neparedzami laika
apstākļi, tuksnešainas augsnes, gaismas trūkums vai tieši tās pārpilnība.

Studiju gados Krišs
Zilgalvis atstājis par sevi tik labu iespaidu, ka viens no pasniedzējiem
uzņēmies mentora lomu un topošais speciālists iekļauts komandā, kur strādājis
pie starptautiskiem projektiem, tostarp Aniša Kapura studijas projektēšanas
Bahamu salās, radījis koncepcijas un tehniskos risinājumus, pat piedalījies
klientu sapulcēs. 

Plaša pieredze, aizrautība un drosme raksturo Krišu
Zilgalvi, kurš meklē jaunas iespējas, lai savas studijas turpinātu. Tāpēc
radošā telpa “Ideju bode” aicinājusi arhitektu viesoties
Liepājā ar lekciju, kas būtu ne tikai pieredze esošajiem studentiem, bet arī
izcils iedvesmas avots ikvienam interesentam. 

Lekcijas pamatā būs prezentācija par Rīgas Doma Marijas kapelas septiņus metrus augsto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu
Latviju”, kas veltīta
Latvijas neatkarības atjaunošanai, 1991.
gada barikāžu laikam un cilvēku spējai vienoties kopīgai idejai – brīvībai un
nākotnei. 

Vitrāžas izveidei Krisš Zilgalvis piesaistījis
Latvijas Mākslas akadēmijas profesorus,
arhitektūras uzņēmumu “Vincents” un
starptautiski atzītās kompānijas “Arup” gaismas
inženieri. Kompānija “Arup” atsaucās Kriša Zilgalvja aicinājumam pievienoties projekta  izstrādē, jo
kaut ko tādu vēl nebija redzējuši, lai gan pirms tam strādājuši pie Sidnejas
opernama, Londonas Gherkin debesskrāpja un Pekinas olimpiskā
kompleksa.

Jaunā
vitrāža atspoguļo 21. gadsimta tehnoloģiskās iespējas un laikmetīgo domāšanu. Vitrāžu veido deviņi logi, no tiem lielākais
izaicinājums – četras vienādās četrarpus metrus augstās ailas, kas katra
veidotas kā viengabalaini stikla tēlniecības darbi. Tajā ir iekodēti
vairāk nekā divi miljoni atmodas laika Latvijas iedzīvotāju, un vitrāžas attēls
un krāsas mainīsies atkarībā no laika apstākļiem, saules gaismas krišanas leņķa
un izvēlētās apskates vietas.

“Katra loga ailas stikls tiek veidots atsevišķi, un
vitrāžas lielie logi katrs tiek izliets kā viens vesels trīsdimensionāls stikla
mākslas darbs. Lai to panāktu, vispirms pēc skicēm tika izveidota īpaša
tēlnieciska forma, izgatavotas krāsnis un citas iekārtas, nākamais solis –
bija jāizveido tehniski vienādi mākslas darba stikli: ar vienādu caurspīdīgumu,
vienādu tehnisko un vizuālo kvalitāti. Tad tie bija jāapstrādā, jāslīpē, jāpulē
– lai veidotos vienots tēlniecisks darbs. Tas viss kopā ir bijis pamatīgs darbs
nu jau divu gadu garumā, kas prasījis ļoti rūpīgu sagatavošanos, kā arī
vairākus eksperimentus, lai vispār nonāktu līdz tehnoloģiskajam risinājumam,
lai kaut ko tādu radītu,” stāsta Krišs Zilgalvis.

Lekcija ir bez maksas.