Kultūras brokastis notika Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunajā korpusā, aiz kura logiem bija jūtama liepājnieku koncepta “(ne)miers” noskaņa – tur būvē skolas jaunās ēkas otro kārtu.

“Kultūras galvaspilsētas stāsts nav vienīgi par Liepāju, bet par ļoti nopietnu Latvijas projektu,” norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš. Līdz ar Kuldīgas un Dienvidkurzemes novada pievienošanos jau varot runāt par Kurzemes pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) statusam.

EKG projekta darba grupas pārstāvji uzsvēra, ka šis noteikti nav stāsts tikai par kultūru, bet par visu nozaru sadarbību, iesaistot ekonomiku, izglītību, vidi un citus būtiskus aspektus.

“Nu ir tas brīdis, kad vajag skatīties pāri saviem žodziņiem, un, iespējams, tuvākajā laikā jau tie būs jājauc nost,” teica Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Arī koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča atzīmēja, ka dažādās dzīves jomās noteiktās problēmas un izaicinājumus iespējams aktualizēt tieši kultūras notikumos.

Konkursa žūrija, izvērtējot Liepājas pieteikumu pirmajā kārtā, norādījusi uz nepieciešamību pēc sabiedrības lielākas iesaistes. Liepājā aktīvi gājēji uz dažādām norisēm un kultūras pasākumu apmeklētāji ir 15 procenti iedzīvotāju. “85 procenti ir sociālajā miegā, kā mēs to nosaucām,” teica I. Šoriņa, paskaidrojot, ka ar to domā ikdienas aizņemtību un atrašanos savos noslēgtos burbuļos.

“Tie, kuri par kultūras pasākumiem domā – “ko tad es tur saprotu, tas nav priekš manis”, tie mums ir jāpamodina, jāsabužina un jātiek viņiem klāt,” pauda projekta darba grupas pārstāve Nora Sudmale.

Programma piedāvā arī iespējas plašai iesaistei, kultūras norises dosies pie cilvēkiem uz mikrorajoniem, pagalmiem, darbavietām. Pasākumu iniciatīva nāks arī no pašiem iedzīvotājiem.

Vienu no Liepājas koncepta tematiskajām līnijām sauc “Eiropas sapnis”. “Vai Liepāja ir gatava pieņemt Eiropas vērtības, tās dažādību, minoritāšu jautājumus?” G. Ansiņam vaicāja “Lielā dzintara” vadītājs Timurs Tomsons. “Liepāja dažkārt ir ļoti konservatīva savās izvēlēs. Kāda ir politiskā nostāja – kā mēs virzāmies uz Eiropas vērtību sistēmu?”

Domes priekšsēdētājs atbildēja, ka bieži vien mēs domājam, ka Eiropas Savienība un Eiropas vērtības ir kaut kur ārpus Latvijas robežām. “Šeit, kur es stāvu, mākslas izglītības citadelē, ir Eiropa. Līdz ar to domāju, ka vērtības, kas definējas Eiropā šajā gadsimtā, ir tās, ko mēs definējam paši pilsētai un saviem iedzīvotājiem. Nedomāju, ka Liepājā būtu miera un nemiera pazīmes vērtību jautājumos, mums katram jābūt lojāliem pret jebkuru sabiedrības daļu,” viņš teica.