Šodien ar dzejnieces Dzidras Šmites grafiku izstādes ”Melnbaltais kaleidoskops” atklāšanu Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas zālē Malkas ielā 4, sākušās dzejas dienas Liepājā. Gluži kā gadskārtu ieražu svētki, dzejas dienas ir klāt noteiktā laikā – septembra otrajā nedēļā. Šī gada dzejas dienas gan saturiski, gan vizuālajā risinājumā un norises vietu izvēlē saistītas ar jūru, mūžam neganto Liepājas vēju un piederības izjūtu, kas ar saknēm dzīta šīs puses kāpās.

Šīm dzejas dienām iezīmīgi arī tas, ka vairāki dzejas dienu pasākumi met izaicinājumu barjerām, ko rada valoda. Dzejas dienu rīkotāji šim notikumam centušies rast maksimāli integrējošu formu – iesaistīt gan lielos, gan mazos; gan tos, kuriem dzeja ir dzīvesveids, gan sintezējot dažādus mākslas žanrus ieinteresēt arī tos, kam dzeja tās tradicionālajā izpausmē bijusi sveša; iesaistīt dažādās valodās runājošos, pat tos, kam  nav dots runāt, vien sazināties zīmju valodā.

Dzejas dienu nogrieznis no 4. līdz 9. septembrim sadalīts vairākos posmos. Dzejas dienu ieskaņa šodien, 4. septembrī. Tikšanās kā ierasts ar skolu audzēkņiem un īpašiem dzejas dienu viesiem, šoreiz – Eduardu Aivaru, Rūtu Mežavilku, Māri Salēju un Zani Dauguli (Rižiju) un sadarbībā ar izdevniecību ”Zvaigzne ABC” bērnu dzejas pasākumos arī ar Māri Runguli. Tāpat 5. septembrī paredzētas klausītāja, lasītāja un skatītāja tikšanās ar dzeju visdažādākajās tās izpausmēs, kā arī tikšanās savā, dzejnieku starpā uz kuģa ”Namejs”, jaunā un daudzsološā dzejnieka Arņa Mincenhofa tikšanās ar viņa topošās grāmatas lasītājiem pulksten 16.00 Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā un pulksten 18.00 jauno autoru tikšanās Karostas ”Dzejnieku namiņā”.

6.septembra pasākumi atvēlēti sarunām. Šajā dienā pulksten 10.00 bērnu bibliotēkā un pulksten 13.00 Graudu ielas koncertzālē notiks divi jautri apsākumi bērniem,  diskusija un arī profesionāls seminārs dzejniekiem Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Elfrīdas Kalnciemas-Pujēnas grāmatas ”Līdzās stāvēja eņģelis” atvēršana Liepājas Muzejā,  jubilāra ”Modra Zihmaņa autorvakars, kā arī vēl trīs ļoti interesanti pasākumi. Viens no tiem būs dzejas dienu koncerts ”Piektais stūris”. Tas skanēs 6. septembrī pulksten 16.00 Graudu ielas koncertzālē un tajā satiksies Guntas Šnipkes un Sandras Vensko dzeja ar Ainara Pūpola blūza ritmiem. Vēlāk vakarā Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vestibilā notiks jauno autoru teatralizēts nakts dzeju pasākums, bet pulksten 20.00 – dzejnieku sarunas starp debesīm un zemi no Svētās Trīsvienības katedrāles torņa.

Nākamais dzejas dienu posms ”Spēles ar vārdu” notiks 7. septembrī. To pulksten 10.30 aizsāks pasākums bērniem ”Niķosimies, stiķosimies..”  Valtera bibliotēkā, piemiņas brīdis pie Mirdzas Ķempes pieminekļa pulksten 12.00, žurnāla ”Helikons” jaunākā numura atvēršana, dzejas vakars Ezerkrasta bibliotēkā ”Libris” ar krievu bardu piedalīšanos un pulksten 17.00 īpašs dzejas dienu mūzikas un dzejas šovs ”Zelta dzejnieks” Rožu laukumā pie laternas.

Dzejas dienu noslēdzošajā posmā ”Dzejas zīmju valoda” 8. septembrī pulksten 12.00 notiks pasākums Zaļās birzes bibliotēkā, kurā piedalīsies arī lietuviešu biedrība ”Rūta”.

Savukārt  viens no interesantākajiem šī gada dzejas dienu pasākumiem gaidāms 9. septembrī pulksten 18.00 Karostas Klubenē, Atmodas bulvārī 6a. Liepājniekiem pirmajiem būs lieliskā iespēja uzņemt viesus no Amerikas Savienotajām Valstīm – kurlmēmo dzejnieku Pīteru Kuku un viņa partneri Kenniju Lerneru, kuri Liepājā un vēlāk arī Rīgā izrādīs savu šovu ”Flying Word Project”(”Lidojošo vārdu projekts”). Viņi dzejas dienām ļauj piesaistīt arī to auditorijas daļu, kas tikpat kā neapmeklē pasākumus un kultūras projektos praktiski neiesaistās – kurlmēmos cilvēkus, kas arī mūsu sabiedrībā nav retums. Liepājas pilsētas Domes eksperte NVO lietās Brigita Dreiže ir pārliecināta, ka daudziem redzes un dzirdes invalīdiem, kā arī iespējams daudziem ļaudīm ar kustību traucējumiem, šis pasākums sniegs iedrošinājumu un pārliecību arī par viņu varēšanu. Dzejas dienu organizētāji ir pārliecināti, ka valoda nerada robežas un kurlmēmo valoda var kļūt arī par līdzekli, lai izteiktu dzeju. Liepājas dzejas dienu rīkotāji arī vēlās uzsvērt projekta integrējošo raksturu un pie viena atgādināt, ka Latvijas sabiedrībā šodien ļoti lēni un grūti notiek cilvēku ar īpašām vajadzībām integrēšanās un sasaiste ar pārējām sabiedrībās daļām. Lielākoties abu sabiedrību dzīve norisinās paralēli. Tāpēc dzejas dienu rīkotāji vēlas pārkāpt šiem aizspriedumiem un parādīt, ka arī dzeja un literatūra var kalpot par vienotu saziņas un reizē arī integrācijas līdzekli. Tā kā angļu un latviešu zīmju valodas atšķiras, dzejas tekstu tulkojums latviešu valodā tiks rādīts uz ekrāna, tādejādi nodrošinot ikvienam iespēju saprast uzstāšanos.

Liepājas dzejas dienām tapis gan savs karogs, ko darinājusi māksliniece Andra Pelna, gan savs piemineklis- Zelta dzejnieks, īpašs retrospektīvs dzejas dienām un Liepājas Centrālās Zinātniskās bibliotēkas 230. jubilejai veltīts buklets, kā arī dzejas dienu grāmatzīmes un dzejas audio ieraksti.

Visi interesenti aicināti piedalīties arī t.s. dzejas dienu ”maratonā”. Ikvienā Liepājas bibliotēkā iespējams saņemt dzejas dienu pasākumu plānu un karti. Tie jāņem līdzi apmeklējot dzejas dienu pasākumus. Par katra pasākuma apmeklējumu uz maratona kartēm, savā piezīmju blociņā vai uz jebkuras citas lapas būs iespējams saņemt zīmodziņu. Tiem, kas sakrās visvairāk zīmodziņu un dzejas dienu noslēgumā tos iesniegs Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā, būs iespēja saņemt dzejas dienu balvas. 

Ieva Hmieļevska,
Liepājas Kultūras pārvaldes
Sa­bied­ris­ko at­tie­cī­bu spe­ci­āliste