Logotipā attēlotais simbols un forma aizgūta no restaurācijas darbos uzietā, restaurētā un arī šobrīd pirmā stāva interjerā redzamā dekoratīvā apgleznojuma uz guļamkambaru durvju statņiem, kur attēlots viens no senākajiem ēkas sienu gleznojuma motīviem – lauru lapu vītne, kuru caurvij zelta lenta.

Šis vēsturiskajā interjerā aplūkojamais motīvs apvienots ar burta H atveidu, kas asociatīvi sasaistās ar nama pirmo īpašnieku un cēlēju – Hoijeru iniciāļiem.

Logotipa izstrādātāja ir māksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Gita Straustiņa.

17. un 18. gadsimtā iekštelpu dekorējumiem izvēlētajiem ornamentiem un sižetiem piešķīra simbolisku un alegorisku nozīmi, kurai vajadzēja norādīt uz nama saimnieku interesēm un ētiskajiem priekšstatiem. Izgleznota istaba vai dekorējumi varēja kļūt par tās īpašnieka sabiedriskā stāvokļa un finansiālo iespēju liecinieci, jo daiļkrāsotāju meistara pakalpojumi nebija lēti.

Liecības par 17. gadsimta vidus vai 3. ceturkšņa istabas sienu apdari saglabājusies Hoijeres kundzes viesu nama dzīvojamā daļā. Šeit uz blakus novietotu durvju ailu statņiem uzgleznota lauru lapu vītne. Starp lapu kārtām pamīšus izvietoti sarkani un balti četrlapu ziediņu pāri. Vītni satur zelta krāsas lenta.

Šāds motīvs telpas apdarē iekļauts ne velti, jo mūžzaļās lauru lapas varēja norādīt uz dievbijību, šķīstību un nemirstību. Klasiskās lauru vītnes veidolā starp lapu kārtām nereti ritmiski izvietojas apaļās lauru koka odziņas. Liepājas gleznotāja izpildījumā vītni ietver lenta, taču ogu vietā ir likti četrlapu ziediņi.

Arī Liepājas 17.-19.gs. interjera muzeja jaunajā logotipā ietvertā zelta vītne simboliski un vizuāli ietver asociatīvu nozīmi un plūstošu dinamiku starp gadsimtiem un dzimtām, kas caurvijas tā stāstā. Stāsts vijas caur gadsimtiem, Hoijeru un Stenderu dzimtām, nama pirmo un otro stāvu.