Liepājas Latviešu biedrības nams ir mājvieta daudziem amatiermākslas kolektīviem un privātām iniciatīvām un patlaban telpas ir pārslogotas, intervijā “Rietumu radio” sacīja biedrības nama vadītāja Vita Hartmane.

1935.gadā būvētā nama kopējā platība ir 6000 kvadrātmetru, taču, lai visiem pietiktu vietas, būtu nepieciešams vēl tikpat, sacīja Hartmane.

“Mums darbība notiek visur – arī pagrabi ir aizņemti, un mūziķu grupas uz mēģinājumu telpām stāv rindā, jo pagraba sienas ir ļoti biezas un labi izolē skaņu,” sacīja Hartmane, gan uzsverot, ka biedrības namu paplašināt nav iespējams, jo ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Hartmane arī pauda uzskatu, ka jaunās koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšana būtiski neietekmēs biedrības nama darbību, jo tā pamats ir amatiermākslas kolektīvi, latviešu kultūras nemateriālais mantojums un tā daudzveidīgās izpausmes mūsdienās.

“[Liepājas simfoniskais] orķestris ir valsts mēroga pērle, un mēs esam auguši līdz ar tā koncertiem un viņu programmām. Sirds sāp, ka mums ir jāatvadās, jo biedrības nams bijis ļoti mīlēts arī klasiskās mūzikas žanrā, tomēr simfoniskajam orķestrim ir jāaiziet, un nekas mūsdienās nevar stāvēt uz vietas – pilsētai ir jāaug, un mēs augsim pilsētai līdzi un skatīsimies uz “Lielo dzintaru”,” sacīja Hartmane.

Jau ziņots, ka oktobrī Liepājas Latviešu biedrības nams ar dažādiem pasākumiem svin 80 gadu jubileju.

Liepājas Latviešu biedrības nams tika atklāts 1935.gada 27.oktobrī. 2009.gadā Liepājas Latviešu biedrības nama ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.