Mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums” šogad notiks piekto reizi – no 27. līdz 29. septembrim. “Tāda sajūta, ka vairāk un vairāk,” saka tā mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča, atbildot uz jautājumu, vai Mākslas forums ir iedzīvojies Liepājā un vietējā publika to pieņem. “Cilvēks var domāt, ka tas nav priekš viņa. Taču mēs varam parādīt, ka forums ir demokrātisks, tajā ir ne tikai smalki intelektuāli, bet arī emocionāli uztverami darbi.”

B. Bartkeviča uzsver, ka šis festivāls esot svētki dažādiem žanriem un to sintēzei, tas parādot, cik daudzveidīga var būt mūsdienu māksla un mūzika.

Programmā ir desmit notikumi, kuros iesaistīti gan ārzemju, gan vietējie mākslinieki. Būs mūzika, teātris, laikmetīgā deja, opera, arī programma bērniem.

“Pašu pirmo biļeti nopirka uz Jura Bartkeviča izrādi “Zibeņu domas. Irbīte”, tā jau ir teju izpirkta. Arī atklāšanas Guļošais koncerts izraisījis lielu interesi, jo tas ir neparasts piedzīvojums. Ļoti interesē noslēguma koncerts, no Rīgas brauks interneta žurnāla “Satori” kultūras ekskursiju autobuss,” viņa pastāsta.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja gribētu, lai forums būtu Liepājas svētki. Viņa turpina: “Tāpēc arī ejam ārā no koncertzāles. Šogad elektroniskās mūzikas nakts ballīte notiek kultūras namā “Wiktorija”. Mēs vēlamies ieiet pilsētvidē.

Gribam lauzt stereotipu, ka Mākslas foruma programma ir ļoti sarežģīta. Forums ir laikmeta vēstnesis, jo mēs dzīvojam šajā laikā.

Man šķiet ļoti interesanti parādīt, par kādām tēmām un kādās valodās mākslinieki šodien runā. Rādām arī, kā tehnoloģijas sadarbojas ar radošumu. Pirms diviem gadiem bija robotu orķestris, tagad varēs iepazīt instrumentu tereminu.”

Kā veicas ar stereotipu laušanu? “Mums ir sajūta, ka interese aug – gan par koncertzāli, gan programmu vispār. Festivālā kombinējam labi zināmus vārdus ar mazāk zināmiem. Stereotipu laušana būs jau atklāšanā, jo pirmo reizi rīkojam Guļošo koncertu. Ārzemēs jau ir šāda prakse, ka attiecīgai mūzikai piedāvā netradicionālu klausīšanās risinājumu,” skaidro B. Bartkeviča.

Mortona Feldmana darbs “Nesimetriskā simetrija” esot inspirēts no turku paklājiem, kuru motīvi it kā ir vienādi, tomēr variē. Komponists tā audis muzikālo rakstu.

“Zālē būs izklāti turku paklāji, varēs atgulties un klausīties mūziku. Šādi aicinām uz koncertzāli arī tos cilvēkus, kuri līdz šim nav bijuši. Uz tādu atguļošo koncertu klausītāji diez vai nāks vakartērpos, ģērbties var brīvāk.

Tā laužam stereotipu, ka uz koncertzāli var nākt, tikai par lielu naudu smalki uzpucējies, un klausīties māksliniekus, sēžot taisnās rindās.

Darbs sarakstīts 1983. gadā, un komponists saka, ka tā esot viņa atbilde sasteigtajam un fragmentārajam laikam. Interesanti, ko viņš teiktu šodien? Šī ir iespēja ieskatīties sevī, sajust laiku un vērtības,” uzskata Baiba.

Klausītāji var ņemt līdzi savus spilvenus un segas. Ieeja koncertā būs bez kurpēm. Ar domu saudzēt dabu un vienai reizei nepirkt plastmasas maisiņus koncertzāle aicina atnest auduma vai papīra maisiņus, kas pašiem ir lieki.

Ar ko vislabāk sākt tam skatītājam, kurš raizējas, vai sapratīs laikmetīgo mākslu? “Teātris latviešiem ir mīļš,” norāda B. Bartkeviča.

“Jura Bartkeviča izrāde ir par mākslinieka iekšējiem stāvokļiem modernā inscenējumā. Katrā projektā ir jauns griezums un arī pazīstamas lietas, kas skatītas no citas perspektīvas. Daudziem ir zināms kameroperas “Marija Stjuarte” vēsturiskais tēls – Skotijas karaliene ar traģisko likteni. Uzveduma muzikālais materiāls vedīs cauri daudzos gadsimtos viņai par godu sarakstītajiem skaņdarbiem. Interesanti, ka Hārdija Lediņa “Kuncendorfs un Osendovskis”, kas skanēs foruma noslēgumā, ir radies vienā laikā ar M. Feldmana darbu, ierakstīts 1984. gadā. Domāju, ka festivāla atslēgvārds ir: atvērtai sirdij un zinātkārai ausij.”