Ceturtdiena, 25. aprīlis Līksma, Bārbala
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas muzejā atvērs Jura Kriķa grāmatu par Dienvidkurzemes piekrastes zvejniecības vēsturi

Liepājas muzejā atvērs Jura Kriķa grāmatu par Dienvidkurzemes piekrastes zvejniecības vēsturi
Foto: Egons Zīverts
05.12.2019 09:33

liepajniekiem.lv

Trešdien, 11. decembrī, pulksten 17 Liepājas muzejā atvērs muzeja ilggadējā darbinieka, jūrniecības un zvejniecības vēstures pētnieka Jura Kriķa grāmatu par Dienvidkurzemes piekrastes zvejniecības vēsturi ”Piemareszveji uzvelk buras”, portālu informēja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Juris Kriķis gadu gaitā, strādājot Liepājas muzejā, apkopojis vērtīgu informāciju par Liepājas apkaimes zvejnieku organizēšanos biedrībās un savienībās. Grāmata ietver piekrastes zvejniecības ražīgo laika posmu no 20. gadsimta sākuma līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā, kad zvejnieki bija Kurzemes krasta mugurkauls.

Par spīti trūkumam un nabadzībai pēc Pirmā pasaules kara viņi būvēja laivas, iepirka motorus un zvejas rīkus, lai buru – airu laikmetu nomainītu jaudīgu motorlaivu ēra. Vislielākā zvejnieku dzīves augšupeja ir 20., 30. gados, kad organizējās kooperatīvi, tika atvērtas daudzas un dažādas zivju apstrādes vietas – sālītavas, kūpinātavas un pat stagaru eļļas cehi.

Vēsturnieks Juris Kriķis pētījumā analizējis arī zvejnieku arodizglītības aktivitātes, piemariešu centienus sakārtot jūras vīru sociālo aizsardzību un apdrošināšanu.

Kā uzsvēra žurnālists, Latvijas Televīzijas raidījuma ”Latvji, brauciet, jūriņā!” veidotājs un šī izdevuma iniciators Gints Šīmani, grāmatā nav izpalikusi arī tradīciju un kultūras dzīves apskate, kur vieta arī savdabīgam humoram.

Iemīļots mērķis izbraucieniem zaļumos bijusi ”Friča birzs”, kas atradās pāri Liepājas ezeram pie Alandas upes gleznainā vietā. ”Kurzeme Vārds” 1923. gadā rakstīja: ”Jau trijos pēcpusdienā ļaudis sāka celties pāri ezeram. Biļetes visas tika izpirktas, un bruto ieņēmumi sastādīja tuvu pie 50 tūkstošiem rubļu. Vietējā bufetē izdzēra visus augļūdeņus un alu. Arī degvīns tika lietots lielā mēra, un pret vakaru vai pie katra krūma bija sastopami iereibuši cilvēki, kas kliedza: ”Es piedzēris kā vilciņis, iebāž galvu krūmiņos.”

Grāmatas izdošanu producējusi biedrība ”Bibliokuģis ”Krišjānis Valdemārs””, un tas bija iespējams, pateicoties Zivju fonda atbalstam.

Šī jau ir otrā vēsturnieka Jura Kriķa grāmata, kas ieraudzījusi dienasgaismu un nonākusi pie lasītājiem. Šoruden klajā nāca Jura Kriķa pētījums ”Liepāja. Osta gadsimtu griežos”, ko izdeva apgāds ”Jumava”.

Grāmata tika atvērta 24. oktobrī Liepājas Universitātē konferences ”Piemare un piemarieši” ietvaros. Jura Kriķa grāmata ”Liepāja. Osta gadsimtu griežos” ietver sevī laika posmu no Līvas ostas līdz pat Liepājas SEZ dibināšanai.

Tajā Juris Kriķis apkopojis unikālas laikmeta liecības, kas pamatoti ļauj saukt Liepāju par vienu no nozīmīgākajām cariskās Krievijas ostām pagātnē un būtisku transporta un loģistikas centru Latvijas Republikā mūsdienās.

Autors visu savu radošā darba mūžu atdevis ”pilsētai vētru un dzintara krastā”. Strādājot Liepājas muzejā, Juris Kriķis izveidojis apjomīgu  Liepājas jūrniecības un zvejniecības vēstures krājumu, organizējis ekspedīcijas pa Liepājas rajona zvejnieku ciemiem no Nidas līdz Jūrkalnei, iekārtojis vairākas tematiskās  izstādes par Liepājas zvejniekiem, ostu, kā arī par slavenajiem jūras braucējiem un kuģu būvētājiem. Arī pašlaik viņš dalās savās zināšanās un neatsaka konsultācijas Liepājas muzeja jaunajai vēsturnieku paaudzei.

Gints Šīmanis atzina, ka Jura Kriķa pētījumi ir apliecinājums cilvēkam ar enciklopēdiskām zināšanām, kurš lielāko sava mūža daļu atdevis Liepājas daudzšķautnainajai vēsturei cauri gadsimtiem, pilsētas popularizēšanai un pagājības veiksmes stāstu daudzinājumam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz