Lekcijā par saktu neredzamo pusi stāstīs vēsturnieks Armands Vijups.

Latvijā saktas esot zināmas kopš bronzas laikmeta. Sākotnēji tās izmantoja kā rotu apģērba saspraušanai un greznošanai.

Vēlāk, kad apģērba saturēšanai kopā lietoja pogas, saktas palikušas goda vietā, īpaši Kurzemē, kur var pamatoti dižoties ar lielu saktu dažādību, īpaši materiāla izvēlē.

Saktu darināšanai Kurzemē izmantots sudrabs, melhiors, dzintars, pat spogulis un perlamutrs. Bieži vien šo izmēru un materiāla veidu noteica pasūtītāja rocība.

Sievietes Dienvidkurzemē pārsvarā greznojās ar burbuļsaktām, kuras nēsāja pa vienai vai krāva “čupās”. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.

Vijups veicis padziļinātu pētījumu par Kurzemes sudraba saktām. Tā laikā secināts, ka lielāks uzrakstu skaits ir uz Dienvidkurzemei raksturīgajām burbuļsaktām, no tām senākā Kurzemes burbuļsakta ir ar iegravētu vārdu Kaleju Ansis (Calei Ans) un gadu – 1714.

Tāpat lekcijas laikā Liepājas muzejā varēs apskatīt ekspresizstādi “Saktas neredzamā puse”, kurā varēs aplūkot Liepājas muzeja krājumā esošās saktas.

Lekcija norisināsies klātienē Liepājas muzejā. Dalība lekcijā – bez maksas, bet vēlama iepriekšēja pieteikšanās, sazinoties ar Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāju, zvanot pa tālruni 294 49771 vai rakstot elektroniski: [email protected].