Ceturtdien, 21. martā, plkst. 16 Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16 līdztekus Kurzemes novada tautas lietišķās mākslas izstādei notiks pasākums “Nīcas koda meklējumos”. “Kods” šoreiz ir saistīts ar Nīcas etnogrāfiju, tās savdabību un to kopīgo, kas Nīcu vieno ar visu Dienvidkurzemi, norāda muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere.

Nīca – Dienvidkurzemes pagasts. Izcilu cilvēku šūpuļa vieta: koktēlnieks Miķelis Pankoks, operdziedātājs Miķelis Fišeru, ērģelnieks un diriģents Bierands Ķuņķis. Vēl daudz citi. Šoreiz īpaši tiks pieminēti tie, kuri laika gaitā pūlējušies atrast “Nīcas kodu”. To, kas Nīcu un tās ļaudis vienmēr veidojis tādus, kuri spējuši izpelnīties interesi visplašākā sabiedrībā.

Senatnes elpa tur ir stipra. 1889. gadā jaunais skolotājs un topošais rakstnieks Jēkabs Janševskis ar savu augošo interesi par vēsturi to vienkārši nevarēja nesajust. Un līdztekus viņa episkajiem romāniem 1928. gadā sērijā “Latvijas novadi” iznāk apjomā neliela, bet saturiski un ilustratīvi bagātā “Nīca”.

1931. gads. Nīca – uz kinoteātru ekrāniem Pieminekļu valdes etnogrāfiskajā filmā “Kāzu paražas Nīcā 19. gs. vidū”. Scenārija pirmmets piederēja māksliniekam E. Brastiņam, to pārstrādāja profesors K. Straubergs un citi Latvijas universitātes mācībspēki. Taču pati Nīca tajā ienesa savas korekcijas. Filmas režisors K. Linde, konsultējot A. Rusteiķim, operators J. Sīlis.  Līdz mūsdienām saglabājušies tikai melnbaltās mēmās filmas fragmenti. Šis unikālais mantojums būs skatāms un tā komentāri  meklēti Liepājas muzejā.

Saimnieku mājas Nīcā, attēls no J. Janševska grāmatas “Nīca”.