Madara Pilipa-Matisone pastāstīja, ka vēstule rakstīta 1934.gada 11.jūnijā un adresēta Liepājas operas pirmajam direktoram Ernestam Ekšteinam (1872-1941).

“Vēstulē aprakstītas detaļas par plānoto koncertu Liepājas Filharmonijā. Mariss Vētra ierosina izpildīt iepriekš Liepājā neizskanējušas dziesmas koncertmeistares, tajā laikā studentes Lūcijas Garūtas pavadījumā. Viņš iestājas par koncertmeistares honorāru,” stāsta muzeja pārstāve atgādinot, ka 1944.gadā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Lūcija Garūta, būdama pianiste, pirmo reizi uz ērģelēm atskaņoja pašas sacerēto kantāti ar Andreja Eglīša vārdiem “Dievs, Tava zeme deg!”.

Liepājas muzeja vēsturnieces, pētot tā laika periodiku, atklājušas, ka laikraksta “Kurzemes Vārds” 1934.gada jūnija izdevumos vairākkārt pieminēts un reklamēts vēstulē apspriestais koncerts Liepājas Filharmonijā, Kūrmājas dārzā, ar M. Vētras piedalīšanos.

Lai gan periodika liecina, ka koncertā nepiedalījās Lūcija Garūta, Mariss Vētra savas karjeras laikā bieži koncertējis kopā ar slaveno pianisti Latvijā un Liepājā.

Mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde komentē, ka vēstules rakstīšanas periods M. Vētram bijis ļoti piepildīts: 1934.gadā dziedātājs filmējās Vācijas filmā “Pavasara pasaka”, Nacionālajā Operā bija režisors Ferenca Lehāra operetei “Kalnu dziesma”.

Fakts, ka M. Vētra organizēja koncertu Liepājā šajā tik profesionāli aizņemtajā laikā, liecina par viņa aizrautību ar pilsētu, kurā viņš vēl studiju laikā 1922.gadā kļuva par jaundibinātā Liepājas operteātra premjeru, un vēl vairāk – raksturo 20.gadsimta 30.gadu aktīvo kultūras dzīvi Liepājā, norāda muzeja pārstāve.

Mariss Vētra bija viena no 20.gs. spožākajām un interesantākajām zvaigznēm uz Latvijas operas skatuves.

Viņa personība un radošā darbība aizrāva daudzus koncertmīļotājus Latvijā un Eiropā. Ievērību guvis ne tikai kā dziedātājs un skatuves mākslinieks, bet arī kā ražīgs publicists un vairāku autobiogrāfisku grāmatu autors.