Februāris ir ne tikai ziemas vidus un puteņu mēnesis, bet to dēvē arī par sveču mēnesi, kad, spītējot tumsai un aukstumam, sākas ceļš pretī gaismai un atmodai dabā.

Katru gadu Sveču dienu atzīmē 2. februārī. Tā ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra. Tautā šo dienu mēdz dēvēt dažādi: Svecaine, Grabenīca, Vēja diena, Govju diena, un, tāpat kā katrā gadalaikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos, tai bija savas tautasdziesmas, paražas, ticējumi un ēdieni.

Nodarbības ”Daiļamatniecības atspulgi 17.-19. gadsimta apgaismes objektos” laikā muzejpedagogs dalīsies stāstos par apgaismes priekšmetu evolūciju, vēršot uzmanību uz daiļamatniecības un dekorativitātes izpausmēm, kas vērojamas interjeros sastopamajās lietās, kā arī iepazīstinās ar latviešu tradīcijām un dzīvesveidu senatnē, kad sveces bija teju vienīgais apgaismes līdzeklis.

Ņemot vērā to, ka savulaik sveču gaisma tika uzskatīta par greznāko no apgaismojumiem, bija noteikti darbi, kas sveču dienā jāveic, un arī darbi, no kuriem labāk būtu atturēties.

Viens no svarīgākajiem darbiem bija sveču liešana, jo ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un visilgāk. Sveču liešanas pasākumam bija jābūt arī ļoti jautram. Ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degušas ar tumšu liesmu un ļoti sprakšķējušas.

Nodarbības saturs ir paredzēts dažāda vecumposma skolēniem. Plānotais nodarbību ilgums – no 40 līdz 60 minūtēm.

Plašāka informācija un pieteikšanās nodarbībām, zvanot pa tālruni 29605223, 63422604 vai rakstot elektroniski: [email protected].