Vienā no Renāra Kaupera sacerētajām dziesmām ir vārdi “Ja mēs tiksim sveikā cauri, atgriezīsies dinozauri”. “Visi iziet ārā uz mazu atpūtu, un, paskat, kas tur notiek!” – Renārs rāda video, kur gar teātra ēku iet animators dinozaura kostīmā, tik mīlīgs. “Un Putekļu vectēvs ir šokā! Tas varēja visur kur iet, bet – tieši gar teātri!”

Pirmizrāde būs 5. oktobrī, iestudējuma pamatā ir Rasas Bugavičutes-Pēces luga. Patakoļako ir Liepājas teātra puteklīte, kura dodas negaidītu pavērsienu pilnā piedzīvojumā teātra putekļu pasaulē, lai atklātu, kas ir viņas īstā sūtība un aicinājums.

Patakoļako atveidos divas aktrises – Everita Pjata-Gertnere un Madara Kalna.

Pandēmijas laikā, kad teātris bija slēgts, skatītāji puteklīti Patakoļako un viņas draugus iepazina režisora Mārtiņa Kalitas veidotajā miniseriālā.

“Pirmais bija vārds, kuru izdomāja mani dvīņi Rūdolfs un Sofija,” Patakoļako nākšanu pasaulē atgādina R. Bugavičute-Pēce.

Dramaturģes mājās tapusi leģenda par teātra puteklīti, un, kad par to uzzinājis Mārtiņš, radusies ideja veidot seriālu, kuru joprojām var noskatīties YouTube kanālā.

Izrādē būs skatāms pavisam cits stāsts. “Seriāla tapšanas laikā manai meitai bija trīs vai četri gadi, un tur bija tas līmenis, estētika un valoda. Tagad viņai ir septiņi, iet skolā, tāpat arī Rasas bērni,” stāsta četru bērnu tētis M. Kalita.

“Interese, kā skatīt materiālu, aug līdz ar bērniem. Viņu pasaules redzējums, problēmas, lietas, ko viņi savā galvā pārcilā, ir aktuālākas nekā pirms četriem gadiem.

Kopā ar mūsu bērniem aug arī puteklīte.”

Iestudējumā ir trīs centrālie tēli – puteklīte, Melnā Bilde un Skrūviņš – un arī citi varoņi. “Šo dažādo raksturu berze un mijiedarbība, sarunāšanās un nesarunāšanās, mēģināšana tikt galā, skola, draugi, – bērniem sāk veidoties mazais ego, kurš saskaras ar lielo pasauli un nesaprot, kā ar to visu tikt galā,” izrādi raksturo režisors.

“Tā ir sevis atklāšana. Atklāt var to, kas ir bijis aizklāts, nav sevi jāizmaina, jo tu jau esi. Apkārtējā pasaule aizklāj, bet sevi jāierauga no jauna un jāpieņem. Vajag apstāties un pateikt pašam sev: es esmu okei.”

Pie R. Kaupera debijas Liepājas teātrī vainīgs grāmatu klubiņš. Tāds ļoti neliels – viņš, Rasa un grāmatas. Dramaturģe jautājusi, vai Renāram nav aizķērusies kabatā kāda bērnu dziesmiņa.

“Vajag labu ideju, dzirkstelīti, un tad es aizdegos. Teicu, ka ideja ir super, un es zinu foršu scenogrāfi un tērpu meistari,”

atminas mūziķis.

Scenogrāfs Aigars Ozoliņš jau bija, bet tērpu meistare bija vajadzīga, tāpēc kostīmus veido māksliniece Agnese Kaupere.

Vai pats Renārs būs uz skatuves, esot “atvērts jautājums,” viņš piemet intrigu.

Izrādes tapšanas gaitā esot izveidojies kolorīts ansamblis, kuru paši sauc par “Mariači”, atsaucoties uz meksikāņu muzikantiem.

Domājot par risinājumiem mūzikas klātbūtnei, M. Kalita ļoti negribējis apturēt izrādes darbību, kamēr dziesma komentē uz skatuves notiekošo. “Gribēju kā kino montāžā, ka darbība turpinās. Bija nepieciešami “Mariači”, kas neatkarīgi no tā, kas notiek ar varoņiem, ar vienu precīzu domugraudu muzikālā ietērpā varētu komentēt situāciju un iedot paralēlu sajūtu,” stāsta režisors.

Dziesmas izrādē esot minūti vai divas garas, “tā kā bītlu laikos”, atklāj Renārs.

Iestudējumā piedalās aktieri Valts Skuja, Agnese Jēkabsone, Kaspars Gods, Viktors Ellers, Kārlis Ērglis, Kaspars Kārkliņš, Madara Kalna un Hugo Puriņš. Horeogrāfe Inga Raudinga, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.