Tiem tautas deju kolektīviem, kuri piedalās Dziesmu un deju svētku vienā no krāšņākajiem notikumiem, deju lieluzvedumā “Māras zeme”, mēģinājumi “Daugavas” stadionā Rīgā sākušies jau astoņos no rīta, un tos mazliet pabojā arī lietus, tomēr dejotāji, kuru vidū ir arī daudzi liepājnieki un tuvāko novadu pārstāvji, nesūdzas. Galvenais, lai nelīst koncertā, viņi saka.

“Kurzemes Vārds” stadionā viesojas dienas vidū. Daudzi kolektīvi tikko atgriezušies no pusdienām savās mītnesvietās skolās. Arī vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte”. Tā dejotāji Līga Birka, Baiba Lagzdiņa, Daiga Lapiņa, Madara Pirtniece, Edmunds Čegauskis un Anda Balandiņa labi paēduši un gatavi nākamajam darba cēlienam. Mēģinājumi viņus nebaida. Uz Rīgu atbraukuši nosvinēt svētkus. Trīs dienas būšot tās grūtākās, un tad jau visi baudīs koncertus. Mēģinājumos galvenais uzdevums tagad ir dejas salikt kopā zīmējumos. “Tā deja jau mainās uz laukuma. Nav tāda, kā uz skatuves,” paskaidro E. Čegauskis. 

Un ballēties arī paspējat? Cits caur citu sauc – paspējam! “Katru reizi vienu vakaru ir ballīte skolā, kur dzīvojam. Viss atkarīgs no tā, kā mums izdosies noorganizēt,” teic A. Balandiņa.

Pirms došanās laukumā Liepājas Universitātes jauniešu deju kolektīva “Banga” dejotājs Sandis Svilis lūko pēc kafijas. Iepriekšējās dienas aizvadītas deju uzveduma “Vēl simts gadu dejai” mēģinājumos un koncertos un otrdienas rīts sācies sešos. Dikti viegli neesot, bet emocijas ir spilgtas, un tad varot izturēt. “Es nekad tik lielā koncertā nebiju dejojis. Tas bija kulminācijas brīdis dejošanas karjerā,” viņš atzīst un pastāsta, ka dejo sešus gadus.

Turpat netālu “Kurzemes Vārds” sastop arī vidējās paaudzes deju kolektīva “Bandzenieki” vīrus Gunti Miķelsonu, Helmutu Felmani un Reini. Arī viņi piedalījušies koncertā “Vēl simts gadu dejai”. “Nav tik traki,” par slodzi saka G. Miķelsons. “Viena programma beidzas, noliekam malā, sākam nākamo.” Turklāt stadionā esot citādāk, lielāki pūļi, gana lielas pauzes, cita atmosfēra. Grūtākais esot ilgāku laiku būt prom no mājām un pārējo dzīvi nolikt maliņā. H. Feldmanis piebilst, ka grafiks ir diezgan saspringts, tāpēc kolektīvs cenšas neatslābt un pārāk neballēties. Visi trīs gaida skaistus koncertus un spilgtas emocijas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5. jūlija numurā.

#kvards-20180705-03#