Trešdien, 23. jūlijā, plkst. 15 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16 sadarbībā ar Slovākijas Republikas vēstniecību Latvijā atklās starptautisku izstādi par  Slovākiju laika periodā no 16. līdz 19. gadsimtam – valstisko veidojumu rašanos un attīstības gaitu, kā arī ekonomisko, kultūras un mākslas attīstību. Izstādi veidojuši Slovākijas Nacionālā muzeja Bratislavā speciālisti. Izstādi atklās Slovākijas vēstnieka Latvijā vietnieks Imrichs Babics.

Latvija un Slovākija ģeogrāfiski un vēsturiski ir salīdzinoši tuvas valstis. Abas  ir piedzīvojušas ilgstošus ārvalstu okupācijas periodus, un tām abām ir izdevies atjaunot demokrātiskas valstis pēc komunisma sabrukuma Centrāl- un Austrumeiropā. Tagad, būdamas Eiropas Savienības un NATO Alianses locekles, abas valstis ir ieguvušas iespēju attīstīt vēl ciešākas partnerattiecības.

Slovākija ieguva neatkarību 1993. gadā, kad Čehoslovākija sadalījās divās valstīs. Slovākija atrodas pašā Eiropas centrā, ar kaimiņvalstīm to savieno Donavas upe. Tūristu visiecienītākā vieta ir Augstie Tatri – gan dabas skatu, gan arī slēpošanas iespēju dēļ.

XVI gadsimts Slovākijas un slovāku vēsturē tika ierakstīts kā svarīgu vēsturisku notikumu un izmaiņu periods. Slovākijas nozīme daudznacionālās vēsturiskās Ungārijas ietvaros XVI gadsimtā būtiski pieauga. Uz Slovākiju pārbrauca valsts centrālās iestādes un katoļu baznīcas.

1536. gadā Bratislava, tolaik saukta par Posoniju vai Presburgu, kļuva par vēsturiskās Ungārijas galvaspilsētu, bet no XVI gs.  vidus – arī par kronēšanas pilsētu. No 1563. gada līdz 1830. gadam pilsētā bija notikušas 19 kronēšanas: ungāru tronim tika kronēti 10 karaļi un 9 karalienes, tajā skaitā slavenā Marija Terēzija.

Kalnrūpniecība savu augstāko līmeni sasniedza XVIII gs. Pēc dārgmetālu ražošanas apjomiem, jaunu kalnrūpniecības iekārtu attīstības līmeņa un specializētām mācību iestādēm Slovākija bija viena no pirmajām ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Laika posmā no 1748. gada līdz 1800. gadam Slovākijā bija saražoti 868 000 kg sudraba un 24 650 kg zelta.

Revolūcija, kas notika 1848. g. – 1849. g. atstāja lielu ietekmi uz daudzu Eiropas tautu likteni, tajā skaitā arī uz slovāku. Revolucionāru runu ietekmē 1848. g. martā valdība atcēla dzimtbūšanu un paziņoja par pamata demokrātiskas brīvības ieviešanu. Ungārija guva neatkarību Hāpsburgu monarhijas ietvaros.

XIX-XX gadsimta robežā ekonomiskajā ziņā Slovākija turpināja būt par vienu no attīstītākajām Ungārijas daļām. Tika veidoti metalurģiskās, tekstila, pārtikas, elektrotehniskās un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Septiņdesmitajos gados sākās aktīva dzelzceļa būvniecība.

Izstāde par Slovākijas vēsturi no 16. līdz 19.gadsmitam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma no 23.jūlija līdz 17.augustam.

Liepājas muzejs