8. janvārī plkst.
17 Liepājas muzejā ikviens interesents aicināts
uz pirmo sarunu cikla tikšanos jaunatklātajā ekspozīcijā “Dienvidkurzemes
ļaudis, dzīve un darbs”. Kā portālam pavēstīja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve, sarunas tēma būs “Rucavas podniecība. Māliņu
kleķerētāji”. Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere
stāstīs par Rucavas jeb Paurupes podniekiem un viņu darinājumiem.

Līdztekus ekspozīcijas apskatei būs iespēja uzzināt par Rucavas
podniecības darinājumu atrašanu un to ieguvi muzejam. Pagājušā gadsimta
astoņdesmito gadu nogalē notika vairākas Liepājas muzeja ekspedīcijas, lai
apzinātu un pētītu Rucavas podniecības tradīcijas.

Ekspozīcijā skatāmie darinājumi attiecināmi uz amatnieku pēdējo paaudzi.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā savā amatā ražīgi strādāja divu
podnieku dzimtu – Augustu un Volgemūtu pēcnācēji. Māliņu kleķerētāji – tā
Rucavā sauca podniekus. Lai arī paši pēc izcelsmes bija vācieši un 18. gs.
ieceļotāju pēcteči, viņi spēja izjust vietējo iedzīvotāju skaistuma, gaumes un
praktisko vajadzības izpratni. Rucavas keramikas meistari bija mantojuši savu
priekšteču amata prasmi.

Podnieku darinājumi vairumā bija sadzīvē nepieciešami priekšmeti – podi,
krūzes, bļodas, svečturi, bērnu iemīļotie svilpavnieki. Jaunajā ekspozīcijā
parādīti skaistākie, formās un krāsās raksturīgākie Dienvidkurzemes keramikas
paraugi.

Īpašu uzplaukumu un plašāk zināmu
atpazīstamību Rucavas podniecība ieguva starpkaru periodā, kad pieauga
nacionālisma līmenis, līdz ar to atkal godā tika celti latviešu darinājumi. Arī
podniecība attīstījās lokāli – izzuda nelieli podniecības centri, savukārt
strauji pieauga Latgales keramikas popularitāte tās daudzveidīguma un
daudzskaitlīguma dēļ. Savukārt Kurzemes pusē zināmākās bija Krievu ģimenes podniecība
Tukumā un Volgemūta – Rucavā. Pēdējā visu citu vidū izcēlās ar dzeltenām
toņkrāsām, kādas citviet nebija vērojamas.

Tieši Kārlis Volgemūts bija Rucavas
podniecības pēdējais pārstāvis, kas savu darbību izbeidza 20. gs.
40. gados. Pēc viņa senā amata prasmes vairs nebija kam nodot, jo daļa
podnieku ar vācisko izcelsmi Rucavu pameta 1939. gadā, bet pārējie –
dažādu saimniecisku iemeslu dēļ.

Kārlis Volgemūts ar saviem darbiem piedalījās
I Latvijas daiļamatniecības izstādē 1937. gadā, iegūstot III šķiras
godalgu ar tiesībām uz Latvijas lauksaimniecības kameras bronzas medaļu, kā arī
dalību Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē, kurā ieguva sudraba
medaļu.

Ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un
darbs” daļā par Rucavas podniecību iekļauts hologrāfiskais stends ar
multimediju mākslinieka Riharda Vītola radītu trīsdimensionālu videoprojekciju.

Nākamajā ceturtdienā, 15. janvārī plkst. 17
ekspozīcijā notiks saruna “No aitas līdz audumam”.