Aizputē dzīvojošais mākslinieks, izcilais plenērists Jānis Gunārs Kalnmalis 20. jūnijā svinēs 80 gadu jubileju. Patiesībā svinības jau ir sākušās – gleznotāja darbu izstādes notiek malu malās. “Es varētu svinēt vēl desmit vietās, jo gleznu ir tik daudz, ka spiež no mājas laukā,” stāstīja aktīvais un ražīgais mākslinieks. “Viņš ir profesionāls brīvmākslinieks, mākslas dēļ dzīvo,” kolēģi viņa izstādes “Atskats” atklāšanā Liepājas muzejā raksturoja profesors Aldis Kļaviņš.

“Apbrīnojami darbspējīgs mākslinieks, kuram šie gadi nemaz nepiestāv,” teica muzeja direktore Dace Kārkla. Apjomīgo darbu klāstu viņa nosauca par retrospektīvu, lai gan māksliniekam šis vārds ļoti nepatīkot. “Izstāde, veltīta mākslinieka 80 gadu jubilejai,” precizēja D. Kārkla, bet J. G. Kalnmalis ar humoru piebilda: “Tas ar’ nepatīk.” Liepājas muzejā skatāmas gan agrāku laiku gleznas, gan arī jauni darbi, kas nav bijuši iepriekš izstādīti.

J. G. Kalnmalis teica lielu paldies visiem, kas atnākuši uz viņa izstādi. Mākslinieks negribot īpaši lielīties ar savām bildēm, jo uzskatot, ka tas ir viņa darbs. “Esmu to mācījies, un man jāstrādā. Esmu beidzis Lietišķās mākslas vidusskolu un Mākslas akadēmijas Glezniecības fakultāti; tad jau es būtu par velti gājis, ja es negleznotu. Man cita ceļa nav un atkāpšanās ceļa arī nav,” viņš stāstīja. Gleznas viņa mājās patiešām krājas, ar bildēm pilna esot pat garāža, tās vairs nav kur likt. “Esmu ļoti priecīgs, ka muzejs rīko izstādi. Tu glezno, glezno, sakrājas un burtiski izspiež tevi ārā. Lai uzceltu jaunu būvi, tie ir tik traki izdevumi, ka ar glezniecību es to nevaru nopelnīt,” atzina mākslinieks.

J. G. Kalnmalis “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka visu gleznojot tikai no dabas. “Es tādēļ tur braucu, lai gleznotu uz vietas,” par saviem ārzemju ceļojumiem teica mākslinieks. Divdesmit piecus gadus viņš ceļojis ar mašīnu, apstājies tur, kur vēlas, izkāpis un gleznojis. “Iespaidi ir ļoti spilgti. Monmartrā Svētās Sirds baznīca fonā, viss fascinē, kustas, ņirb, to nemaz nevar uz audekla parādīt. Uz Maroku aizlidojām ar lidmašīnu. Es gleznoju ar eļļu. Audekli bija jānoņem no rāmjiem un jāsatin rullī, jo nezin kāpēc lidmašīnā citādi neļāva vest,” viņš stāstīja. Mākslinieks no dabas smeļoties visus iespaidus un nemaz nevarot iedomāties, kā citādi varētu: “Profesionālis jūt, vai tas ir no fotogrāfijas gleznots, izcakināts, vai arī no tevis nāk, no tava talanta, idejas un domas.”

Aizputi, kurp no Rīgas gleznotājs pārcēlies kopā ar dzīvesbiedri Birutu, Liepājas izstādē nemana. Tam esot iemesls, Kalnmaļa izstādi atvērs arī Aizputes muzejā, un tur būšot pavisam citas bildes. “Es Aizputi maz gleznoju. Gleznieciskākā, protams, ir vecpilsēta,” izteicās plenērists. Agrāk viņš pats Aizputē rīkojis plenērus, bet tagad izteicās, ka tie nevienu tur neinteresē.

Izstāde Liepājas muzejā skatāma līdz 30. jūnijam.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.jūnija numurā.

#kvards-20190612-04#

16Skatīt galeriju