Sestdiena, 25. jūnijs Maiga, Milija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Noķert koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” skaņu un gaisotni

Tuvojoties rekonstruētā koncertdārza “Pūt, vējiņi!” vērienīgajai atklāšanai, Liepājas Latviešu biedrības namā skatāma fotoizstāde “Koncertdārza “Pūt, vējiņi!” mirkļu atspulgi”, kas sniedz ieskatu leģendārās koncertestrādes vēsturiskajos notikumos, kā arī festivālu un koncertu dzīvē uz skatuves un aizkulisēs.

17.05.2022 06:00

Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Atlasītas tās fotogrāfijas, kas skatītājam liktu sajust, kas estrādē toreiz notika, skaidro ekspozīcijas veidotāji.

Fotoizstāde, ko varēs apskatīt līdz 10. jūnijam, atvērta biedrības nama izstāžu galerijā, un direktore Vita Hartmane savā stāstījumāatgādināja, kāds bijis koncertestrādes ceļš: no Riharda Rubīna, tolaik pilsētas izpildkomitejas kultūras nodaļas vadītāja, pašdarbības, uzsākot būvēt “Pūt, vējiņus!” bez saskaņošanas ar augstākām instancēm, līdz festivāla “Liepājas dzintars” milzīgajam popularitātes vilnim.

Jau nedēļu pirms festivāla uz Liepāju plūduši jaunieši, kas gulējuši teltīs, parkos ieņēmuši labākās vietas. Biļetes izpirktas divu trīs dienu laikā.

Koncertestrāde bijusi īpaša vieta arī mūziķim Aivaram Hermanim, kurš kādā no “Liepājas dzintara” festivāliem saņēmis labākā ģitārista balvu. “Mana saikne ar šo būvi ir daudz senāka, es faktiski uzaugu tajā estrādē. Mana mamma bija bērnu atrakciju laukuma pārzine vai vadītāja, un bāzes vieta bija “Pūt, vējiņi!”,” viņš savā uzrunā pastāstīja. Bijis teju uz visiem festivāliem. “Sākumā biju lielā mērā novērotājs, vēlākos gados – dalībnieks. Esmu piedalījies arī festivāla rīkošanā.” Saikne ar “Pūt, vējiņiem!” nav zudusi joprojām, jo mūziķis pieaicināts kā plānošanas konsultants.

“Mūsu uzdevums šobrīd ir daudz runāt par “Pūt, vējiņu!” vēsturi, lai to zina arī jaunā paaudze,” uzskata V. Hartmane, atklājot, ka ir tapusi un drīz dienasgaismu ieraudzīs arī grāmata, kuras autors ir kādreizējais “Liepājas dzintara” preses sekretārs un daudzu leģendāru notikumu līdzgaitnieks un liecinieks Andžils Remess. “Viss mainās, viss plūst. “Pūt, vējiņu!” skatuve ir paplašināta, sēdvietu skaits ir divreiz lielāks, viss ir gatavs tam, lai būtu lielkoncerti, vietējie un reģionālie dziesmusvētki. Lai “Pūt, vējiņi!” dzīvotu kā zīmols, kā nemiers tālākajām paaudzēm.”

Izstādes mērķis ir atgādināt un iepazīstināt liepājniekus un pilsētas viesus ar “Pūt, vējiņu!” neizdzēšamo nozīmību un personībām, kas šo vietu padarīja par Latvijas rokmūzikas katedrāli, kā arī atgādināt, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tur būt bija ne tikai goda lieta, bet nepieciešamība, skaidro koncertdārza “Pūt, vējiņi!” komunikāciju un mārketinga speciāliste Anda Birkenberga.

Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” vienmēr ir bijusi īpaša vieta, un uz tās skatuves dēļiem izbaudītie un izdzīvotie notikumi gadu gaitā ir notverti fotomirkļos. Daži no tiem aplūkojami izstādē, kas veidota, balstoties uz fotogrāfu Andra Gertsona, Edmunda Dobeļa un Jāņa Jansona savulaik uzņemtajām fotogrāfijām. Tajās notverts Liepājas vēju dvestais bohēmas un brīvības gars.

Izvēlētas tās fotogrāfijas, kuras varēts izveidot lielākā formātā. Autors, kuram pieder visvairāk fiksēto mirkļu, ir ilggadējais “Kurzemes Vārda” fotogrāfs A. Gertsons. Viņš pastāsta, ka atlasījis ļoti daudz, “bet ne jau vienmēr daudzums ir no svara, bet gan idejiskais piegājiens”. Uz “Pūt, vējiņiem!” pārsvarā devies kā preses pārstāvis.

“Mēs neizvēlējāmies mākslinieku vai mūziķu portretus. Caur fotogrāfijām gribējām nodot to fīlingu, to cilvēku trakumu un publikas daudzveidību. Lai varētu just, kas estrādē toreiz notika,” izvēli skaidro V. Hartmane.

Zem fotogrāfijām ir izvietoti kvadrātkodi, tos ar viedierīci noskenējot, var uzzināt plašāku informāciju par konkrēti fiksēto mirkli. Aplūkojot fotogrāfijas, daudziem atausīs tolaik piedzīvotais, aizvedot pat nostalģiskās atmiņās, bet tiem, kas par to neko nezina, šī izstāde sniegs kaut nelielu ieskatu tajā, kā kādreiz bijis.

Līdzās iemūžinātajiem leģendārajiem notikumiem izstādē apskatāmi arī tā laika īstie liecinieki – plakāti, nozīmītes, uzšuves, koncerta programma, galvenā balva un citi artefakti, kas saistīti ar festivāliem “Liepājas dzintars”, “Liepājas vasara” un “Rock’n’Roll visām paaudzēm”.

Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” projektēts 1961. gadā, celts trīs gadus vēlāk – un uzreiz, 1964. gadā, šeit notika Baltijas republiku estrādes kolektīvu salidojums, kas uzskatāms par pirmo aizmetni leģendārajam festivālam “Liepājas dzintars”.

Pirmais festivāls ar visiem zināmo nosaukumu “Liepājas dzintars” notika 1967. gadā. Uz “Liepājas dzintaru” sevi pierādīt un atrādīt no visas plašās Padomju Savienības steidza tā laika radošā jaunatne. Festivāls strauji ieguva milzīgu popularitāti. Te dzima jauni talanti, tapa hiti un atmodas laika idejas kā saukļos, tā mūzikā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz