Izvērtēt, kam piešķiramas prēmijas, neesot bijis viegli. ”Tieši tāpēc nav viens pretendents, bet vairāki,” atklāšanā skaidroja Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras vadītāja, profesore Vineta Groza, kura tandēmā ar kolēģi – Latvijas Mākslas akadēmijas profesori Gitu Straustiņu ­–bija žūrijas komisijā.

Vērtējot izstādi kopumā, viņa sacīja: ”Ir liels prieks, ka parādās materialitāte – ādas un stikla izstrādājumi, keramika, multimediji –, un ir tikpat spēcīga kā vizuālā komunikācija, kā glezniecība. Jūs esat spējīgi un forši mākslinieki. Bija liels prieks redzēt tik lielu monumentālu darbu parādi, ne tikai izmēru ziņā, bet arī idejiskā ziņā, tādēļ izlemt par balvām bija ļoti grūti. Jūs visi esat lieliski!”

Mārtiņam Krūmiņam, Herbertam Erbam, Lindai Vilkai, Lienei Eltermanei un Kristīnei Cukurai piešķirti 100 eiro, bet lielākā naudas balva – 500 eiro – tika Uldim Rubezim, kas izstādē piedalījās ar darbu ciklu ”Mēs visi mirsim; Ichthys; Spārni un Nebaidies”.

Vērtējums – aktuāls, svaigs un konceptuāls darbs ar gleznieciskām un grafiskām kvalitātēm. ”Esmu pārsteigts, nevar noliegt, ka patīkami,” jau pēc rezultātu paziņošanas, sacīja U. Rubezis, kurš arī citus gadus kopizstādēs no žūrijas puses bijis pamanīts.

”Es pat nebiju domājis piedalīties, bet, kad Dace (muzeja direktore – aut. piez.) mani uzrunāja, es tomēr pāršķirstīju savus padarītos darbus un likās, ka pagājušajā gadā uzgleznotie darbi ļoti labi varētu atbilst izsludinātajai tēmai.

Tādēļ arī man ir pārsteigums – es nebiju izstādei baigi briedis, tas bija pēdējā brīža lēmums. Faktiski parasti jau pietiek ar izziņotu uzaicinājumu, bet direktore iedrošināja, lai nesu un kustos.

Aptuveni gadu nebiju gleznojis, tāpēc domās biju atgājis no lielas aktivitātes.”

Runājot par darbu, kas žūrijas vērtējumā atzīts kā viens no labākajiem, U. Rubezis teic, ka neko daudz par to negrib stāstīt. ”Man patīk nesen izlasīts teiciens: ”Šodien katram pašam jāsaprot, ko viņš redz.” Darbam ir vairāki slāņi, katrs varbūt saskatīs ko savu, un viņam būs taisnība par to, ko viņš tur redzēs.”

Gleznotājas Ilzes Karlsones darbu ”Meklējot Emīla Dārziņa pieminekli” un metālmākslinieka Andra Garokalna rotas ”Pastaiga pa kalniem, akmens ziedi” Liepājas muzejs iegādājās mākslas priekšmetu kolekcijas papildināšanai.

”Noteicošais bija tas, ka šie darbi ir mākslinieciski augstvērtīgi,” izvēli skaidroja muzeja direktore Dace Kārkla, ”un arī tāpēc, ka mēs skatījāmies pēc tā, kas mums kolekcijā jau ir, bet kā vēl trūkst.” Darbus izvēlējās muzeja Krājuma komisija, īstenojot pārdomātu un mērķtiecīgu Liepājas muzeja krājuma politiku.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītājs A. Garokalns atzina: ”Ir prieks, ka arī mans darbs paliks muzeja krātuvē.” Kopizstādē viņš piedaloties neregulāri – ik pa laikam. Aizņemts skolā, paša darbnīcā.

Vaicāts, vai šāda kopizstāde ir vajadzīga, metālmākslinieks atbild: “Noteikti. Pirmkārt, pašiem māksliniekiem. Otrkārt, lai izvilinātu cilvēkus no mājām. Pandēmija atradinājusi, viņi izvēlas vairāk palikt mājās nekā iznākt ārā.”

Arī U. Rubezis piekrīt, ka muzeja iedibinātā tradīcija ir vērtīga, kaut vai tādēļ, ka vienuviet ļauj satikt daudz mākslinieku, paziņu, draugu, ko neizdodas visa gada garumā. Turklāt – ieraugi ļoti daudzus jaunus darbus.

Skatot citu veikumu, U. Rubezis teic, ka ir ļoti pārsteigts par saviem jaunajiem kolēģiem – jaunajiem autoriem.

”Tas tomēr ir kaut kāds rādītājs tam līmenim, potenciālam, kāds Liepājā ir šobrīd. Tieši tas ir interesanti – parādās jauni mēģinājumi tajā piedalīties.

Konteksts mainās, kā izskatās, un tas ir ļoti patīkami,” viņš vērtē.

”Mākslai nav vecuma, nav ierobežojuma, ideja, vēlēšanās būt pastāv līdz pat 100 gadiem un ilgāk,” priecājas V. Groza, atzīstot, “mākslinieki, ko nominējuši, ir atšķirīgos vecumos, dažādās kategorijās.” To sapratusi vien tad, kad atklāšanā ieraudzīti darbu autori klātienē. ”Varētu teikt – viņi ir pretēji, cita paaudze, darbojas atšķirīgā stilā, tehnikās, bet viņi visi ir fantastiski.”

V. Groza uzskata, ka ”Liepāja noteikti uzdod toni Latvijai”. ”Es tā vienmēr esmu domājusi. Te visa dzīve kopumā – skolas, ielas, mājas, pilsētvide, kultūras vide – rada šos cilvēkus.”

”Izstādes galvenais uzdevums ir parādīt to, ko šodien dara mākslinieki, kā viņi strādā, kāda izskatās Liepājas mākslas dzīves kopumā,” atgādina D. Kārkla, priecājoties, ka šogad tā patiesi atspoguļo Liepājas mākslas vidi, radošo spēju un attīstības procesus. ”Domāju, ka izstāde ir brīnišķīga!” Ienākot izstāžu zālē, trauslā laikmeta gars, līnija ir jūtama, atzina arī apmeklētāji.

Izstādes atklāšanā pasniedza arī simpātiju balvas. Bija mākslinieki, kuru daiļrade uzrunāja un iekaroja vairāku izstādes atbalstīju uzmanību, kā, piemēram, Edīte Bernatoviča, Dace Dēliņa-Lipska, Laura Dzērve, Valters Palapis.

Izstāde muzeja lielajā izstāžu zālē aplūkojama līdz 11. decembrim.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.