Ar 23. februāri ceļu pie skatītājiem visā Latvijā sākusi Latvijas simtgades filmu programmas kinolente “Paradīze ’89” – filma visai ģimenei, vairākām paaudzēm, visu laiku bērniem. Vakar kinoteātrī “Cinamon Balle” notika īpašais filmas seanss, pēc kura skatītāji tikās ar režisori Madaru Dišleri, filmas galvenajām aktrisēm, skolniecēm Magdu Loti Auziņu, Līvu Ločmeli, Martu Ģertrūdi Auzāni un Evelīnu Ozolu, kā arī Liepājas teātra aktieri Kasparu Godu, kurš filmā atveido pielūdzēju Juri.

M. Dišleres spēlfilma “Paradīze ’89” stāsta par četru meiteņu piedzīvojumiem laukos Baltijas ceļa vasarā. Rīdzinieces Paula un Laurēns ar vilcienu atbrauc pie māsīcām Maijas un Lindas uz Cēsīm. Viņu mamma ir aizņemta darbā Tautas frontē, un meitenes dzīvo savā nodabā. Ar šo filmu režisore vēlas raisīt atmiņas 80. gadu bērnos un viņu vecākos, kā arī rosināt diskusijas starp paaudzēm – par Atmodas laika Latviju, par brīvību un par vasaru, pēc kuras viss bija citādi. Filma “Paradīze ’89” ir ne vien nozīmīga Latvijas vēstures posma ekranizējums, bet arī būtisks veikums Latvijas kino – filma var lepoties ar skaitliski lielākajiem masu skatiem, kuru tapšanā, rekonstruējot “Baltijas ceļu”, piedalījušies vairāk nekā 700 dalībnieku. Tāpat, veidojot filmu, restaurēta Tautas frontes līdera Daiņa Īvāna leģendārā 1989. gada 23. augusta radio runa, kura nebija saglabājusies nevienā radio audio arhīvā.

“Priekš manis tas ir ļoti personisks stāsts, jo balstīts manās bērnības dienu atmiņās,” tiekoties ar skatītājiem Liepājā, atklāja režisore, kurai 1989. gada augustā bija deviņi gadi, tāpat kā filmas galvenajam tēlam Paulai. Režisore arī pastāstīja, ka filmas scenārijs ir uzrakstīts Liepājā. “Kad sapratu, ka ir jāraksta scenārijs, tad, protams, mājās to īsti nevar izdarīt. Un es atbraucu uz Liepāju, noīrēju šeit dzīvokli un scenāriju uzrakstīju. Tas, ko jūs redzat filmā, ir rakstīts šeit ar Liepājas vēju galvā,” uzsvēra M. Dišlere.

Daudz jautājumu bija adresēti meitenēm, kurām filmēšanās laikā bija 7 līdz 11 gadu. Viņas pastāstīja, kā iedzīvojušās astoņdesmito gadu atmosfērā. Dažas dienas pirms filmēšanās kopā ar režisori jau mitinājušās dzīvoklī ar padomju laika interjeru, vilkušas to laiku kleitas. Meitenes, pēc filmas noskatīšanās, sarunām ar filmas komandu un skatītājiem secinājušas, ka daudzas lietas bija labākas toreiz, piemēram, tad bija lielāka drošība un cilvēki varēja gulēt, neaizslēdzot durvis, bērni vairāk laika pavadīja laukā spēlējoties, bet šodienas priekšrocības ir, piemēram, tehnoloģijas

Viens no skatītāju jautājumiem bija tāds: kuras bija visgrūtākās epizodes filmējoties? Marta Ģertrūdei, kura iejutās vecākās māsīcas Maijas lomā, bijušas divas grūtības. Kad bijis jārunā daudz teksta, ik pa brīdim saputrojusies, nācies pārfilmēt vairākas reizes. “Un otrs bija mētelīša virinātājs. Bija traki. Protams, tur viss bija kārtībā, bet tik un tā tas bija ļoti traki un jocīgi. Tas man ļoti nepatika,” viņa smejoties atcerējās. Deviņgadīgās Paulas atveidotāja Magda Lote pastāstīja, ka viņai bija trīs grūtas epizodes – skriešana basām kājām naktī, skrējiens basāk kājām lietū un pelde Gaujā, tajās visās bijis auksti. Paulas mazās māsas Laurēna atveidotājai Līvai Ločmanei bijis grūti smieties, kad vajag, un nesmieties, kad jābūt nopietnai. Bet Evelīnai, kura spēlēja Maijas māsu Lindu, – negāja viegli ar epizodi, kur jāsit par mīklas rulli, un ar ainu, kur viņai ar filmas māsu jāstrīdas. “Filmēšanas grupai likās, ka mēs smaidām, smejamies, bet mēs nesmējāmies,” viņa sacīja.

Savukārt Kaspars Gods, kurš atveido Cēsu māsīcu mammas Ievas pielūdzēju Juri, filmu noskatījās pirmoreiz un režisorei vaicāja, kur palicis otrais kautiņš, jo filmēti divi. Vienā no tiem viņš savam kolēģim nejauši iesitis pa īstam. Bet 80. gadi tiešām tādi, viņaprāt, esot bijuši, kā filmā rādīts.

Nedēļas nogalē režisore kopā ar četrām galveno lomu atveidotājām bija devusies uz kinoteātriem visā Latvijā. Piektdien viņas bija Rēzeknē, sestdien Valmierā un Cēsīs, bet svētdien Kurzemē – pa dienu viesojās Ventspilī, bet vakarā Liepājā. Pēc tikšanās ar skatītājiem Liepājā režisore pastāstīja, ka citos kinoteātros viņas sagaidītas pilnās zālēs, tāpēc bijis pārsteigums, ka Liepājas kinoteātrī bija ne viena vien brīva vieta. Taču filmu kinoteātrī “Cinamon Balle” rāda arī šonedēļ pa vairākiem seansiem dienā.