Pasaka vēsta par notikumiem lauku sētā, kur tajā mītošajiem iemītniekiem jārisina dažādas aktuālas problēmas, notikumu virpulī iesaistot ikkatru pasakas varoni.

A. Kupjanskis pastāsta, ka šī ir jau viņa otrā grāmata. Pirmā bijusi neierastākā formātā – lasīšanai un klausīšanai – kopā ar muzikālo projektu “Zemes iemītnieki”.

Tā bijusi lasāma grāmata, bet vienlaikus arī mūzikas albums. Šķirsti, lasi grāmatu, un pie katra lasāmgabaliņa klāt kvadrātkods, kuru noskenējot var klausīties mūziku, stāsta autors. Taču grāmatnīcās šim formātam nav bijis pieprasījuma.

“Tā bija grāmata albuma formā ar nelieliem stāstiņiem par katru skaņdarbu, kopumā 22,” viņš precizē. To izplatījis ar sociālo tīklu palīdzību.

Artūrs teic, ka rakstniecība ir viņam mīļš hobijs.

“Mana pamatnodarbošanās – esmu karavīrs, dienu Jūras spēku orķestrī, esmu mūziķis, strādāju Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā par klarnetes un saksofona spēles skolotāju,” norāda Artūrs.

Viņš pastāsta, ka pasaka tapusi, kad 15 gadus jaunākajai māsai vajadzējis lasīt priekšā.

“Un tad man pašam jau bija bērni. “Riņķa dancis” ir stāstīts un pārstāstīts daudzus vakarus pēc kārtas vairāk nekā gadu. Tikko bija kādas izmaiņas, tās tika pamanītas,” smaidot teic autors.

“Riņķa danci” Artūrs aprakstījis savā maģistra darbā rakstniecības studijās.

“Biju gatavs pasaku grāmatu izdot jau tad, kad pabeidzu maģistra darbu, taču vajadzēja labu ilustratoru.”

Uzrunājis Gunitu Freimani, kura iepriekš bija zīmējusi ilustrācijas viņa mammas kalētnieces Henitas Kupjanskas grāmatām, iepatikušās bildes.

“Turklāt grāmatu gribēju izdot tieši tagad – kamēr mani bērni ir tādā vecumā, kad viņiem var lasīt pasakas – lai līdz viņiem tā nonāk, kamēr aktuāli,” teic autors.

Grāmata 300 eksemplāros izdota izdevniecībā “Ezerrozes grāmatas” par Artūra personīgajiem līdzekļiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.