Jauno mediju mākslu Liepājā iespējams
studēt jau vairāk nekā piecus gadus, turklāt arī doktorantūrā. Bet pirmā kursa
studentiem, kas ir tikai jauno mediju izzināšanas sākumposmā, katru gadu
pirmais semestris jāpabeidz ar izstādi, kas apliecina viņu mākslinieciskās un
organizatoriskās spējas, kā arī idejisko potenciālu. 

“Tas
viņiem ir pilnīgi patstāvīgs moduļa “Vizuālā valoda” nobeiguma darbs,
ko viņi ir veidojuši visu pusgadu. Zīmējuši, gleznojuši un kompozīcijas
taisījuši,” stāsta viena no moduļa pasniedzējām Dzintra Vīriņa. “Mēs
viņiem uzdodam konceptuālu uzdevumu izstādei, un viņi patstāvīgi dara pilnīgi
visu – sagatavo telpas, uztaisa kopīgu ekspozīciju, organizē atklāšanu.”
Tas ir ne tikai māksliniecisko un organizatorisko prasmju pārbaudījums, bet arī
kolektīva saliedēšanas pasākums. Katru gadu izskan cita tematika, par konceptu
ir bijusi izvēlēta pauze, robeža, kompromiss u. c. Pasniedzēja piebilst,
ka viņai ir būtiski, lai studenti pēc iespējas objektīvāk spētu novērtēt savu
un kursabiedru veikumu, jo tādējādi var virzīties profesionālajā izaugsmē.
Tieši tradicionālie izteiksmes līdzekļi, ko viņi apgūst pirmajā kursā, ir
pamats studentu izpratnei par mākslu.

Izstādē “Tilts” bija apskatāmi audiovizuāli
darbi, fotogrāfijas, interaktīvas instalācijas, kā arī zīmējumi un grafika.
Kaut arī darbu forma, raksturs un izpildījums ir atšķirīgs, tos vieno kopīgs
konceptuāls motīvs – tilts. Lielākoties studentu darbi bija
pašrefleksīvi un rādīja meklējumu ceļu pie sevis dažādās formās un ar
atšķirīgiem izteiksmes līdzekļiem, studenti darbos saistīja sevi ar ģimeni, ar
dzīves izvēlēm, ar tuvāko apkārtējo telpu u. tml. “Tas ir tas vecums.
Viņiem ir tik interesanti būt pašiem, kad daudz kas ir nezināms un neatklāts,”
raksturo Dz. Vīriņa. “Mēs visu mūžu sev esam uzmanības vērti
objekti.”

Jauno mediju
mākslas studente Linda Strauta nāk no Jelgavas un izzināt jauno mediju mākslu
izvēlējusies, jo tik laba un spilgta šī programma nekur citur nav.
“Interese ir par visu, sākot ar vizuālo valodu un beidzot ar tehnoloģijām.
Es to visu vēlos apgūt un kombinēt,” Linda pauž aizrautīgu interesi.
Meitene savā darbā “Cilvēks. Tilts. Durvis” ietvērusi Liepājas
vērotājas pieredzi. “Pie durvīm es nonācu ļoti konkrēti,” stāsta
Linda. “Tāpēc, ka Liepājā ir ļoti daudz skaistu durvju un es bieži
staigāju pa Liepāju.” Šī pilsēta iezīmē jaunu posmu viņas dzīvē, un līdz
ar to durvīm ir simboliska nozīme. “Es meklēju interesantas kombinācijas,
nedaudz no cita skatpunkta. Arī krāsainas, melnbaltas,” studente raksturo
praktisko darbu.

Samanta
Kalēja no Dunikas apspēlējusi mūsu jauno valūtu eiro. “Es aktuālai tēmai
pievērsos tāpēc, ka pirmoreiz, kad izdzirdēju par izstādes konceptu, man uzreiz
prātā ienāca eiro banknote, jo tai arī – tīši vai netīši – otrā pusē ir
tilts,” stāsta studente, kas savā darbā nav iekļāvusi pašas pieredzi, bet
aktualizējusi sabiedriski politisku tematu. “Šī banknote manā uzskatā ir
Latvijas tilts uz izaugsmi.” Zināms gan, ka cilvēkiem ir grūti pierast pie
jaunās valūtas. “Kļūdas reversā es ieviesu tāpēc, lai atspoguļotu cilvēku
šaubas, vai pēc tam, kad pāriesim pāri eiro tiltam, mēs nonāksim drošā
vietā,” skaidro Samanta.

Liepājas
Universitātē S. Kalēja iestājusies jau pagājušajā mācību gadā, kad
studējusi vācu valodu, taču sapratusi, ka gramatika nav viņas joma. “Un
tad es aizgāju uz jauno mediju mākslu, lai varētu izpausties. Man patīk, esmu
apmierināta,” saka studente, kas kursabiedru paveikto raksturo atzinīgi un
novērtē, ka katrs ir ieguldījis daudz darba.

Dz. Vīriņa,
vaicāta, vai konceptuālo izstāžu aktuālie izteiksmes līdzekļi gadu gaitā ir
mainījušies, atbild noliedzoši, tomēr atšķirīgas nianses parādoties.
“Piemēram, šogad ir ļoti maz tādu, kas galveno akcentu likuši uz mūziku,
citu gadu darbu ar skaņu ir bijis vairāk,” vērtē pasniedzēja. Viņa uzsver,
ka jauno mediju māksla vēl aizvien ir joma, kura attīstās un kurā nemitīgi
notiek izziņas process, jo tā vēl nav kļuvusi par tradīciju.