Ceturtdien, 12.maijā, Liepājā bija ieradies šobrīd populārās grāmatas “Svina garša” autors Māris Bērziņš, lai tiktos ar saviem lasītājiem. Uz to bija ieradušies aptuveni 40 interesentu, kurus M.Bērziņa darbs ir emocionāli uzrunājis, aizkustinājis, arī saraudinājis.

Uzmanība nogurdina

Dažas minūtes pirms tikšanās, portālam izdevās nedaudz aprunāties ar “Svina garšas” autoru. Dzirdot, ka visi 20 Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā esošie grāmatas eksemplāri ir apritē un ka cilvēki pierakstās rindā, lai tiktu pie vēsturiskā romāna, rakstnieks to komentēja īsi: “Nu traki!”

Autors neslēpj, ka no lielās intereses, kas radusies pēc vēsturiskā romāna izdošanas, jūtas mazliet noguris. Rakstnieks daudzviet tiek aicināts stāstīt par savu veiksmīgi izdoto darbu. “Vakar biju Jēkabpilī,” viņš uzskaita, un tūlīt pēc pasākuma Liepājā būšot jāsteidzas uz Žana Lipkes muzeju Rīgā.

To, ka “Svina garša” ierindosies lasītāko grāmatu topā, M.Bērziņš nav varējis iedomāties. “Nu, kā gan?” gan smaidot atteic. “Amerikā grāmata jau tiek veidota tā, lai būtu bestsellers. Uz pasūtījuma. Bet šajā gadījumā tā nebija.” M.Bērziņš atminas, ka sajūtas, rakstot grāmatu, visu laiku mainījušās. “Vienu dienu likās, ka ir normāli, otrā dienā atkal šķieta, ka viss ir pilnīgs “bleķis” un nekur neder.” Tomēr ir pateicīgs Latvijas vēstures romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” idejas autorei Gundegai Repšei, kas viņu uzrunājusi iesaistīties.

M.Bērziņš atklāj, ka grāmata nebūt nav rakstījusies viegli. “Grāmatas vidū biju riktīgi nikns, un arī pats uz sevi, ka esmu piekritis. Nezinu, varbūt man tobrīd bija arī tāds noskaņojums. Bet beigu beigās esmu Gundegai ļoti pateicīgs.” M.Bērziņš teic, ka papildus atbildībai pret sevi un lasītājiem, nākusi klāt arī trešā – atbildība pret visu grāmatu sēriju kopumā. “Tā kā negribēju krist kaunā, centos izdarīt visu, cik vien labi varēju.”

Grāmata vēsta par liktenīgiem notikumiem Latvijas dzīvē, kad mūsu valstij viena pēc otras sekoja divas okupācijas – padomju un vācu okupācija. M.Bērziņa grāmata aptver ļoti skarbu trīs gadu posmu Latvijas dzīvē – no 1939. līdz 1941.gada nogalei. “Pētniecība, ko veicu pusgadu pirms grāmatas rakstīšanas, man deva tikai vispārēju zināšanu fonu par šo laiku,” tāpēc, ķeroties klāt pašam darbam, pētīšana nepārtraukti turpinājusies. “Jā, nācās ļoti “iespringt”. Un visu to gadu, ko pavadījis grāmatu rakstot, juties kā dzīvojot paralēlā pasaulē. Tajā laikā viņš arī atteicis no piedāvājumiem kaut ko uzrakstīt, jo koncentrējies tikai savai grāmatai.

Interesanti, ka savulaik M.Bērziņš ir teicis, ka nekad vēsturiskos romānus nerakstīšot, jo “papildus daudz kas jāpēta, nevar sameloties, jo tad noteikti kāds piekasīsies, ka tur kaut kas nav precīzi”. M.Bērziņš neslēpa, ka, rakstot grāmatu, “nācies ļoti iespringt”, jo nevēlējies pēc tam saņemt pārmetumus, ka kaut kas nav pareizi.

“Nav jau īsti definīcijas tam, kas ir vēsturiskais romāns. Es to iztēlojos tā, ka uz reāli notikušās vēstures fona tu izstāsti savu stāstu, tam visam savijoties kopā.” Tādēļ darbā ir vairākas epizodes, kas izmantotas pārveidotā veidā no savas dzīves.

Vaicāts, ar ko grāmata uzrunā lasītājus, M.Bērziņš smaidot atbild: “Autors ar savu darbu ir tik stipri saaudzis, ka grūti pateikt.” Viņš spriež, ka varbūt sižets, tas, ka darbs lasās ļoti raiti, nekur nekas neķeras. “Nezinu, bet man gribas cerēt, ka uzrunā arī tās pārdomas, ideoloģija, ko paužu.”

Lai arī par romānu “Svina garša” M.Bērziņš ir saņēmis vairākas balvas literatūrā – Baltijas Asamblejas balvu, Dzintara Soduma balvu, kā arī Rīgas Domes īpašo atzinības rakstu, viņš saka, ka tas visu samaitā, rada konkurenci. “Man tas pašam ļoti nepatīk, jo māksla nav nekāds sports, kur var visu izmērīt minūtēs.”

Dzīvā saruna – vērtība

M.Bērziņš viesojās Liepājā projekta “Tikšanās Latvijas novadu bibliotēkās” ietvaros, ko īsteno Latvijas Nacionālās bibliotēka ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu jau trešo gadu. Projektā piedalās vēl tādi atzīti rakstnieki kā Nora Ikstena, Māra Zālīte un Arno Jundze, kā arī tulkotāja Dace Meiere. Kā pastāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāja Liega Piešiņa, to, uz kurieni kurš dosies, nosaka vairāki faktori: “Šī projekta ietvaros ir 14 braucieni. Sazināmies ar izvēlēto vietu un tad skatāmies, kuru uz kurieni sūtīt un kurš tajā datumā vispār var.”

Par to, ka uz Liepāju ir jābrauc Mārim Bērziņam, faktiski nobalsojuši paši lasītāji, sacīja Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba. “Kopš pašas izdošanas “Svina garša” ir ļoti pieprasīta grāmata. Neviena eksemplāra nav uz vietas, visas ir apritē.” Viņa spriež, ka grāmata cilvēkus uzrunā, tāpēc arī tā kļuvusi tik populāra.

M.Bērziņa tikšanos ar lasītājiem, kopskaitā 40 sanākušajiem, vadīja L.Piešiņa. Ja sākotnēji jautājumus uzdeva tikai L.Piešiņa, tad uz beigām jau iesaistījās arī publika, kas vēlējās uzzināt, vai nav bijis žēl izskaņā galveno varoni nogalināt, vai, rakstot darbu, zinājis, kā tas beigsies un kā vispār izlēmis, kāds būs grāmatas noslēgums. Vēl kāds vēlējās uzzināt rakstnieka domas par Nacionālajā teātrī tapušo izrādi “Svina garša”, kas tapusi pēc viņa grāmatas motīviem.

Liepājas Universitātes docente, filoloģijas doktore Anda Kuduma sacīja, ka ar M.Bērziņu līdz šim ir daudz dzirdētu interviju, taču dzīvā saruna vienmēr ir kas pilnīgi savādāks, tāpēc priecājas, ka atnākusi. Turklāt bijis interesanti dzirdēt citu lasītāju viedokļus. 

12Skatīt galeriju