Līdz muzeja atvēršanai gan vēl jāgaida vairāki mēneši – vismaz līdz jaunajam gadam. 17. un 19.gadsimta ekspozīcijas vēl top, un muzejs vēl aizvien vāc, papildina un meklē priekšmetus, kas derētu interjeram gan no baroka laika, gan no 19.gadsimta beigu posma.

Ja kādam mājās ir baroka laika skapis vai spogulis, vai citi priekšmeti – laipni lūgti uz muzeju, aicina ēkas restaurācijas būvprojekta autore Liesma Markova, kura arī veidos šī nama interjera ekspozīcijas.

Bet tikmēr nākamā muzeja darbinieki jau gatavojas arī paši sagaidīt apmeklētājus, iejūtoties vēsturiskajās šī nama iespējamo iedzīvotāju lomās. Interjera muzeja mājas saimniece būs Andra Štāle, kurai uzticēts Margarētes Hoijeres tēls. Viņas tērps veidots no piecām kārtām drānu, četras šūtas no lina, piektā, virsējā – tumšzila tafta, kas šalc, kundzei staigājot pa saviem apartamentiem.

17.gadsimta tēlos iejutušies arī muzeja darbinieki Emīls Kalvenieks un Ieva Dzintare.

Savukārt Sintijai Ozolai-Dinsbergai ir 19.gadsimta tērps, un viņas tēls, mēs varētu iztēloties, ir šajā namā 19.gadsimta nogalē saimniekojusī Stendera kundze. Tērpus darinājusi māksliniece Dace Lanka, pastāstīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Telpu prezentācijas sarīkojumā būvfirmas “RERE grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš (ēku restaurēja “RERE meistari”), arhitekte L. Markova, pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, viņa vietnieks Atis Deksnis un muzeja direktore sacīja paldies nama atjaunotnē iesaistītajiem ļaudīm, īpašus suminājumus izpelnījās arī Attīstības pārvaldes projektu un šī projekta vadītāja Solvita Kaņevska. Tie, kuri vēlējās, varēja doties ekskursijā pa māju kopā ar L. Markovu.

Restaurācijas un būvniecības darbu procesa gaitā Hoijeres kundzes viesnīcā kopumā atrasti 126 dažādi arheoloģiskie atradumi, kas nodoti Liepājas muzejam, pavēstīja pašvaldības pārstāve Zita Lazdāne. Starp atradumiem ir arī krāsns podiņi, pēc kuru parauga uzbūvētas divas Hoijeres kundzes viesnīcas telpās esošās krāsnis.

Jau rakstīts, ka 17.gadsimts ēkā valdīs tās pirmajā stāvā un pagrabā, bet otrajā stāvā iekārtos 19.gadsimta interjeru. Labiekārtota arī Kungu kvartāla pagalma teritorija, papildinot to ar Liepājai 17., 18. un 19.gadsimtā raksturīgajiem elementiem un detaļām.

Projekta laikā veikti daudzveidīgi ēkas saglabāšanas un atjaunošanas darbi. Piemēram, visā ēkā veikta fumigācija jeb likvidēti koka konstrukcijās esošie kaitēkļi. Nostiprināti ēkas pamati, izbūvēts pagrabs, veikta ēkas sienu un pārsegumu koka konstrukciju protezēšana, daļēja siju nomaiņa, kā arī pilnīgi jaunu koka siju montāža. Tāpat attīrīti esošie māla dakstiņi, uzmontēti jaunie dakstiņi, pārmūrēts mūra skurstenis un atjaunots vīna pagrabs.

Vienlaikus veikta arī rūpīga logu un durvju, to elementu restaurācija un izgatavošana pēc vēsturiskajiem paraugiem, kā arī esošo grīdu un griestu restaurācija, jauno kāpņu izbūvē integrēti vēsturiskie elementi un restaurēta galvenā ieeja.

Kā vēstīts, līgumcena ar “RERE Meistari” par būvdarbu veikšanu saskaņā ar pašvaldības rīkotā iepirkuma konkursa rezultātu bija 2 205 177 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet būvuzraudzību iepirkuma rezultātā veica SIA “Firma L4” par 84 440 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Paredzēts, ka Hoijeres kundzes muzejs apmeklētājiem durvis vērs 2022.gadā.

187Skatīt galeriju