“Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir arī stāsts par valsts tēlu starptautiskā līmenī. Tas ir gudri un mērķtiecīgi jāizmanto. Nav noslēpums, ka joprojām daudziem Eiropā Latvijas vārds ir svešs.

Tādēļ Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir lieliska iespēja, lai ne tikai reģionālā, bet arī nacionālā un Eiropas mērogā izceltu mūsu kultūras virsotnes un savdabību, kā arī nostiprinātu gan Liepājas, Kuldīgas, Dienvidkurzemes novadu, gan Latvijas vārdu daudzu eiropiešu apziņā,” sacīja Rinkēvičs.

Tikšanās laikā Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas programma ir ilgtermiņa projekts, kas ap sevi pulcē un apvieno ne tikai kultūras profesionāļus, bet arī daudz citu atbildīgo institūciju.

Tādēļ galvenais atslēgvārds, lai veiksmīgi īstenotu šo ilgtermiņa programmu, ir prasme sadarboties, uzskata Rinkēvičš.

Valsts prezidents aicināja to darīt visos līmeņos – starp nodibinājumu “Liepāja 2027”, pašvaldībām un atbildīgajām ministrijām.

Jau rakstīts, ka 2022.gada maijā Liepāja ieguva titulu “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”.

Konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” fināla kārtā sacensība noritēja starp trīs Latvijas pilsētām – Daugavpili, Liepāju un Valmieru.

Pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada” titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera.

Pēc prezentācijām 2021. gada jūlija sākumā ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Valmieru, tomēr Jūrmala drīz paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību.

Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei.