“Ventiņu kadriļa”, “Jūrā eimu, jūrā teku,” “Kreicburgas polka”, “Mugurdancis”, “Es mācēju danci vest”. Tās ir tikai dažas dejas, kuras pagājušajā sestdienā Liepājas Latviešu biedrības namā varēja redzēt Tautas deju ansambļa “Rucavietis” 55 gadu jubilejas koncerta laikā un kuras šā kolektīva dalībnieki apguvuši vairāk nekā pusgadsimta garumā.

Būtu grūti saskaitīt, cik dalībnieku šo 55 gadu laikā ir dejojuši “Rucavietī”. Noteikti vairāki simti. Liepājā populārajam tautas deju ansamblim, kas uzstājies dažādos pilsētas sarīkojumos un devies arī uz ārvalstīm, ir gājis dažādi. “Rucavieša” pašreizējā vadītāja Olita Laiveniece un repetitore Sandra Blumbaha neslēpj, ka bijuši gadi, kad dejot gribētāju trūkuma dēļ šķitis, ka kolektīvs izjuks, īpaši grūti klājies ar puišiem. Pašlaik vidējās paaudzes kolektīva pamatsastāvā ir divdesmit cilvēku, bet jauniešu – gandrīz piecdesmit.

Kāpēc atkal radusies vēlme dejot tautas dejas, ansambļa “Rucavietis” vadītāja skaidri pateikt nevar. Iespējams, vainīgi ir aizvadītajā vasarā notikušie Dziesmu un deju svētki, pirms kuriem arī “Rucavietim” pievienojušies daži jauni dalībnieki. “Arī jaunos es centos paņemt līdzi uz Dziesmu un deju svētkiem, lai viņi paskatās, izjūt, kā ir atrasties notikumu vidū, iet gājienā, nevis uz visu noskatīties no malas – skatītāju pūlī vai televīzijā” pamatoja O.Laiveniece.

Paaugušies ir arī “Rucavieša” vai citu tautas deju ansambļu dejotāju bērni, kurus savulaik vecāki ņēmuši līdzi uz mēģinājumiem un kuriem, rotaļājoties kādā kaktiņā, jau no mazotnes radies priekšstats par šo nodarbi un arī vēlme pašiem ko tādu uzsākt. Tagad dejotāju atvasītes uzsākušas gaitas kādā bērnu deju kolektīvā, kā “Krustiņi”, vai jau “Rucavieša” jauniešu kolektīvā.

O.Laiveniece neslēpj, ka ne visi, kas atnāk uz “Rucavieti”, arī paliek. Dažam ir par grūtu, kāds dejošanu nevar savienot ar skolu vai darbu, bet kāds saprot, ka tas nav īsti viņam. “Bet tie, kas paliek “Rucavietī”, dejo vidēji desmit gadu. Tas ir vesels posms cilvēka dzīvē,” secina O.Laiveniece. Viņa ar lepnumu norāda, ka ne viens vien “Rucavietī” atradis savu otro pusīti, dzīvesdraugu vai īstu sirdsdraugu.

Uzziņai
– Tautas deju ansambli “Rucavietis” 1953.gada pavasarī dibinājis tā pirmais vadītājs Voldemārs Pūce. Tālākajos “Rucavieša” pastāvēšanas gados vadītājas godā bijusi pilsētas deju mākslas speciāliste Lilija Bertovska, bet 1974.gada rudenī vadības grožus savās rokās ņēmusi un līdz šai dienai nav vaļā laidusi Olita Laiveniece.
– 1979.gadā ansamblim piešķirts Tautas deju kolektīva nosaukums.
– Gadu gaitā Tautas deju ansamblis “Rucavietis” piedalījies visos Dziesmu un deju svētkos, vairākos festivālos un daudzos koncertos arī ārpus Latvijas – Igaunijā, pilsētas svētkos Darmštatē (Vācijā), 1996.gadā kopā ar Liepājas pūtēju orķestri uzstājies Callelas pilsētas tautas folkloras festivālā Spānijā, koncerti bijuši un skatītāji priecēti arī Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs.
– Visus šos gadus “Rucavietis” dzīvojis ar devīzi: “Ja mums lūdz vai prasa, tad tas ir jādara.”

Ansambļa “Rucavietis” dalībnieku – Janas Pāvilas-Šmites un Normunda Freiberga – pārdomas par “nodejoto” lauku šajā kolektīvā lasiet laikraksta ”Kurzemes Vārds” 5.novembra numurā Initas Gūtmanes publikācijā.

Ja dejot patīk, tad nekas nav par grūtu. To apliecina Normunds Freibergs (priekšplānā). Lai dejotu “Rucavietī”, viņš uz Liepāju brauc no Nīgrandes pagasta.