Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” dalībnieces, atklājot rudens izstādi “Pīlādžu laikā”, izlēmušas izkāpt no iepriekš pierastā rāmja. “Tradicionālo un smagnējo segu un lakatu vietā šoreiz mums gaisīgi lina krekli un cita atribūtika. Apskatei izstādīti aptuveni 100 dažādās tehnikās darināti darbi,” laikrakstam stāsta Ilze Škuberte, viena no “Liepavas” meistarēm.

Ikdienā studijas “Liepava” meistaru uzmanības lokā ir tautas tērpa un vienkāršā ikdienas tērpa ansambļu un detaļu pētniecība, kā arī austo un šūto interjera un sadzīves priekšmetu studēšana un darināšana.

Saistošas ir dažādās tehnikas, materiāli un rotāšanas paņēmieni, kuru izmantošana apģērba un dažādu sīklietu darināšanā un detaļu rotāšanā ir raksturīga Kurzemei un transformējas līdz ar lietotāju.

“Pīlādžu laikā” eksponātos dominē lins un redzējums, kā vēsturiskie lina izstrādājumi iederas šodienas laikmetīgajā vidē. Kā ierosmes motīvs šādas ekspozīcijas izveidei ir atsevišķu studijas meistaru pievēršanās senai, aizmirstai kreklu rotāšanas tehnikai – irku darināšanas prasmēm, kā arī padziļināta izpēte un pievēršanās kreklu piegrieztņu attīstībai.

“Šis ir mūsu jauno dalībnieču iznāciens. Simtgade ir beigusies, un mēs varam darīt, ko vēlamies,” smej I. Šķuberte,

“irkas ir sena mūsu iecere, ko vēlējāmies parādīt izstādē. Tie ir jau stellēs ieausti raksti, nevis izšūti. Visbiežāk tos var redzēt kreklos, kas velkami pie vienkāršiem un pelēkiem tautas tērpiem, košajiem tie nederēs.”

“Liepavai” šogad piepulcējusies arī jauna adatiņa no Saldus – Jeļena Treide, kas palīdz kreklus sašūt jau gatavus.

“Tagad mums ir ne tikai brīnišķīga šuvēja un pašausti audumi, bet esam pievērsušās arī piegrieztņu pētīšanai. Meistares izskatījušas gan arheoloģiskos, gan etnogrāfiskos vecos kreklus. Interesanti, ka izstādē apskatāmas arī dažādas sieviešu higiēnas lietas, apakšveļa un citas sīkās lietiņas – somas, tarbas un mauči. Garie krekli šobrīd atgriežas modē, bet šie krekli gan domāti dejotājiem, lai var zem brunča pavilkt – tad, uzpūšot vējam, svārki neizskatās pēc biksēm, arī bruncis miesu nekodīs.

Bet tādam, ko šodien grib pie džinsiem klāt uzvilkt un jostiņu apšaut apkārt, mēs iestrādājam šķēlumu malā, lai ērtāk.”

Šuvēja J. Treide ikdienā šuj tautas tērpus un kreklus deju kolektīviem un koriem. Pieprasījums ir diezgan liels, darbi līdz jaunajam gadam jau saplānoti, it īpaši šobrīd, kad tuvojas bērnu Dziesmu un deju svētki.

Arī privātie pasūtījumi ik pa laikam parādoties, lai gan lēts prieks tas nav. “Protams, svarīgi, kura novada tērpu vēlaties, cik tur daudz izšuvumu un cik interesants bruncis. Ja tā apmēram rēķinām, tad jāsaka tā: ar simts eiro nepietiks ne svārkiem, ne kronim, labākajā gadījumā par šādu summu sanāktu vienkārša jaciņa,” laikrakstam skaidro J. Treide.

Izstādē eksponēto darbu autores ir Jeļena Treide, Ināra Erlecka, Ilze Škuberte, Ingula Dzirīte, Ilga Tīruma, Ināra Tauriņa, Ilona Volkova, Ingrīda Kalna, Inta Ambrēna, Zigrīda Muceniece, Sanita Šķila, Gita Kūla, Elza Hofmane, Dace Prokofjeva.

Izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā bez maksas apskatāma līdz 27.oktobrim.

29Skatīt galeriju