Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, sagaidot pilsētas
390.jubileju, tapusi izstāde ”Liepājas ģerbonis laikmetu gaitā”, portālam
pastāstīja Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere.

Izstādes atklāšana notiks 12.martā pulksten 17. Kā
lauva atradusi liepu, kā mainījies ģerboņa atveidojums, kā pilsētvidē dzīvoja
un joprojām dzīvo šie tēli? Uz šiem jautājumiem centīsies rast atbildi izstāde.

Izstādē skatāmi muzeja priekšmeti, kuros atveidots Liepājas
ģerbonis. Tie ir gan alvas lējēju darinājumi, datējami ar 17. – 19.gadsimtu,
gan 1989.gadā Heraldikas komisijas dokumenti – šodienas Liepājas ģerboņa
oficiāls apstiprinājums. Ikvienam interesentam saistošas var būt nozīmes un
žetoni, naudaszīmes un karogi, arī iespieddarbi, kuros saskatāms pilsētas
ģerboņa atveids.

”Heraldiskās zīmes ne vienmēr var interpretēt, nepastāv
noteikta heraldisko figūru simbolika, bet ģerboņi atspoguļo katra laikmeta
vispārējo abstrahēšanās līmeni, kad specifiski heraldiskiem jēdzieniem tiek
pievienoti literāri, filozofiski un emblemātiski priekšstati un tēli”, lasot šo
Imanta Lancmaņa atziņu, kļūst saprotams, ka viennozīmīgi skaidrot ģerboņa
simboliku ir neiespējami.

Iespējams vien meklēt tā saknes, bet tās atrodamas 17.gadsimtā,
kad Livonijas kara laikā izveidojās Kurzemes un Zemgales hercogiste. Tā līdz
pat 1795.gadam bija vasaļvasts Polijas pakļautībā. Hercogistes ģerbonī lauva
simbolizē Kurzemi, bet alnis Zemgali. 1625.gadā, hercogam Frīdriham atrodoties
Grobiņas pilī, 18.martā Liepājai tiek dāvātas pilsētas tiesības.

Pilsētu jeb pašvaldību ģerboņi Eiropā attīstījušies no
pilsētu zīmogiem. Iespējams, ka savu pirmo zīmogu Liepāja saņēma drīz pēc
pilsētas tiesību iegūšanas, bet senākais līdz mūsdienām saglabājies zīmogs ir
datējams ar 1635.gada 26.septembri un pievienots maiznieku cunftes zeļļu amata
šrāgām (statūtiem). Tagad šis pergaments glabājas Latvijas Valsts vēstures
arhīvā.

Ģerboņa turpmākā gaita ir kā ceļš, kur aiz katra līkuma –
jauns pārsteigums. Mainās lauvas atveids, liepa sāk zaļot savādāk, ģerboņa
pamatne maina savu krāsu. Pētot ģerboņa skaidrojumus, ir vairāk jautājumu, nekā
atbilžu, tāpēc, izstādi veidojot, neatsverama bija Rundāles pils muzeja
direktora Imanta Lancmaņa un nodaļas vadītāja Jāņa Baltiņa, Latvijas Valsts
vēstures arhīva ekspertes Valdas Kvaskovas un vēsturnieka Jāņa Gintnera
profesionālā līdzdalība, kā arī Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas
darbinieču Mārītes Lasmanes un Tamāras Podiņas atsaucība.

Izstāde ”Liepājas ģerbonis laikmetu gaitā” būs apskatāma
līdz 31.maijam. Ieeja – bez maksas.