Оūrkalnes “Piparos” saimniekojošais liepājnieks Igo jau daudzus gadus rosīgi iesaistījies vietējās kultūrvides veidošanā. Viņš ne tikai iekārtojis sev ērtu un acij tīkamu dzīvesvietu, bet arī domā par to, lai citi Jūrkalnē justos labi un gribētu te atgriezties vēl un vēl – tāpat kā Igo rīkotā septītā mākslas plenēra dalībnieki, kas te pulcējās jūlija sākumā.

Vētra plosās mūsos

Viņi visi kā viens apgalvoja – ja tiktu aicināti vēlreiz, piedalītos plenērā atkārtoti. Tik iedvesmojoša bijusi daba, tik sirsnīgi Jūrkalnē satiktie cilvēki, tik labi dzīvošanai un mākslas darbu radīšanai piedāvātie apstākļi. Par to rūpējās ne tikai Igo, bet arī viņa palīgi no biedrības “Vēju sēta” Gita Straustiņa un Uģis Dadzis. Viņi ir laba komanda, kurā katram ir savs uzdevums, bet kopīgs redzējums, kā Jūrkalni padarīt vēl skanošāku, dzīvīgāku, kā sasildīt tās dvēseli.

Viens no šādiem pasākumiem, kas atmodina pagastu, ir jau septīto reizi rīkotais mākslas plenērs. Šoreiz tā moto bija “Vētra klusumā”. “Vētras vēl nav,” teica Igo” bet, iespējams, tā plosās katrā no mums.” Mākslinieki šo tēmu apspēlēja katrs savā veidā, Piemēram, Ieva Sara Breikša bija viena no tām, kas iesaistījās suitu sievu portretēšanā, uz audekla atspoguļojot arī folkloras ansambļa “Maģie suiti” dziedātājas Mairitas Ansones seju. “Mēs, suitu sievas, sēdējām kopā, pat nenojaušot, ka mūs gleznos atsevišķi. Skatoties uz darbu, kurā esmu attēlota, varu teikt, ka portrets tiešām ir līdzīgs man, un man tas patīk!”

Pati Ieva, komentējot savu veikumu, atcerējās, ka divu vakaru laikā tapuši daudzi uzmetumi, piefiksēti raksti un izšuvumi, tverti suitu sievu portretiskie vaibsti. Viņasprāt, darbs izdevies!

Ne bez liepājniekiem

Pirmo reizi Igo rīkotajā plenērā piedalījās Guna Millersone. Pēc viņas teiktā, talsenieki Jūrkalnē gleznojuši jau deviņdesmitajos gados un pat vēl agrāk, tādēļ bijis priekšstats, kas viņus sagaida:

“Jūrkalnē pavadītā nedēļa bija ļoti laba. Es uzmālēju desmit bildes. Biju domājusi strādāt rozīgi sarkanajā gammā, un, kad ieraudzīju suitu sievas, visa mana kolekcija aizgāja, kā viņas pašas saka, cūku rozā krāsā. Starp citu, man bija patīkami Jūrkalnē ieraudzīt savas bildes, kas tapušas pirms laba laika. Piemēram, ieraudzīju savu darbu pagasta pārvaldē. Nedaudz to sakārtoju un atdošu saimniekiem.”

Plenērs nav vienīgā Igo rīkotā aktivitāte. Sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un tiem, kuri Jūrkalnē pārsvarā uzturas vasarā, mākslinieks pavasaros rīko sezonas atklāšanas talkas, kuru laikā tiek sakopta pludmale, darbi notiek arī dabas un atpūtas parkā. Nākamais tradicionālais pasākums ir vasaras saulgriežu sagaidīšana Ugunspļavā. “Šogad šie svētki bija vērienīgi un skaisti, un liels prieks, ka cilvēki te ierodas no malu malām, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī Eiropas un Austrālijas. Viņi redz vietējo tradīciju uzturēšanu, un tas ir ļoti, ļoti svarīgi!”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.jūlija numurā.

#kvards-20160714-01#