Pērn Liepājā kultūras pasākumos
un kultūras iestādēs kopā reģistrēti ap miljons apmeklētāju,
portālam pavēsta Liepājas
Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas
projektu vadītājs Atis Egliņš-Eglītis, apkopojot
un analizējot 2015. gada kultūras statistiku un rezultātus.

A.Egliņš-Eglītis pastāsta, ka
populārākie apmeklēšanas objekti 2015.gadā ir bijuši Liepājas
Latviešu biedrības nams, kino “Balle”, Liepājas teātris
un Liepājas Olimpiskais centrs.

Kopumā pērn notikuši 1690 dažādi
kultūras pasākumi, kas vidēji dienā ir 5 unikāli pasākumi.
Jāatzīmē, ka šajā statistikā netiek uzskaitīti daudzie
izglītības iestāžu kultūras pasākumi.

Statistikas apkopojums notiek Liepājas
kultūras politikas ietvaros, paskaidro A.Egliņš-Eglītis.

Pirmie dati liecina par profesionālās
tēlotājmākslas un mūzikas stabilu izaugsmi Liepājā, kas ir
Liepājas teātra, Liepājas Simfoniskā orķestra un, protams,
”Lielā dzintara” darbības un attīstības pamatā.
A.Egliņš-Eglītis uzsver, ka tas atšķir Liepāju no virknes citu
Latvijas pašvaldību un pilsētu, jo jau vēsturiski Liepājā ir
bijis pamats profesionālās mākslas attīstībai, kas pozitīvi ir
ietekmējis kultūras piedāvājuma kvalitāti pilsētā.

“Esam saņēmuši jau pirmos
jautājumus par ”Lielā dzintara” ietekmi uz pilsētas ekonomiku,
tomēr jāsaprot, ka patieso situāciju ir vērts pētīt ne ātrāk
kā pēc pirmā koncertzāles darbības gada,” uzskata Kultūras
pārvaldes pārstāvis. “Vēlme tūlīt un nekavējoties mērīt
”Lielā dzintara” ietekmi uz pilsētas attīstību ir salīdzināma
ar olas vārīšanu – neatkarīgi no jauna vai veca katliņa, olai
nemainās vārīšanas ilgums. Līdzīgi ir ar kultūras pētījumiem
un kultūras ekonomikas attīstību – ir nepieciešams laiks, lai
varētu veikt ticamus un pēc tam lietojamus pētījumus.”

Otra būtiskā sadaļa saistīta ar
Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un fiksēšanu
dažādos pētījumos un materiālos, ieražu un tradīciju svētku
svinēšanu, kā arī Dziesmu svētku procesa nepārtrauktu
nodrošināšanu. 2015. gads ir bijis būtisks vairākos aspektos. Ir
izdota profesora Jāņa Krastiņa grāmata ”Liepāja. Jūgendstila
arhitektūra”, kas tādējādi izceļ Liepājas arhitektūru
Eiropas jūgendstila kartē. Pirmo reizi 2015. gadā Liepājas
pašvaldība izsludināja projektu konkursu līdzfinansējumu
saņemšanai kultūras pieminekļu saglabāšanai. Tomēr
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, arī pētniecība, ir
laikietilpīgs process, kurā nepieciešami lieli resursi. Īpašs
izaicinājums nākotnē – darbs pie Liepājas nemateriālā
kultūras mantojuma neatliekamās saglabāšanas saraksta izveides.
Turpinās pašvaldības darbs pie Kungu ielas radošā kvartāla
attīstības, izstrādājot tehnisko projektu un detalizētu darbības
plānu.

Analizējot kultūras infrastruktūru,
A.Egliņš-Eglītis teic, ka renovācija nepieciešama Liepājas
Centrālā zinātniskā bibliotēkai, kuras ļoti unikālais krājums
glabājas nepiemērotos apstākļos. “Tāpat nedrīkstam
aizmirst Liepājas teātra mazo zāli, kas ir nepiepildīts sapnis
teātra tālākajiem izaicinājumiem un darbības attīstībai.
Uzlabojumi infrastruktūrā nepieciešami arī Leļļu teātrim un
Liepājas muzeja krājuma glabāšanai.”

Liepājas atšķirība starp pārējām
pilsētām iezīmējas radošo industriju attīstībā, kam
pagājušajā gadā ir organizēti vairāki pasākumi. Pēc privātas
iniciatīvas ir notikusi arī pirmā radošo industriju konference
”Subject: Creativity”, ko atbalstījusi Liepājas pašvaldība.
Pagājušajā gadā ir uzsākts darbs pie Latvijā pirmā radošo
industriju centra ”Dārza 10” attīstības, kas piesaistītu
pilsētai jaunus cilvēkus un nodrošinātu nodarbinātības iespēju
jaunām ģimenēm. Pie labiem nosacījumiem un projektu īstenošanas
tempiem, radošo industriju centrs darbu varētu uzsākt 2018. gadā,
atklāj A.Egliņš-Eglītis.

Lai nodrošinātu dažādu kultūras
piedāvājumu, padarītu Liepāju ”krāsainu” tradicionāli tiek
izsludināts Kultūras projektu konkurss. 2015. gadā savu krāsainību
Liepājā ienesa arī dažādas iniciatīvas. Viena no redzamākajām
bija mākslas centra ”Totaldobže” darbība.

A.Egliņš-Eglītis pastāsta, ka vēl
2015. gadā Kultūras pārvalde aktīvi uzsāka darbu pie dažādu
starptautisku projektu un sadarbības tīklu izveides. Rezultātā ir
iesniegti vairāki starptautiski projekti sadarbībā ar kultūras
organizācijām no vairāk nekā 10 Eiropas valstīm. Virkne no
projektiem atrodas vērtēšanas stadijā, bet viens no
atbalstītajiem projektiem ietver visas Baltijas jūras reģiona
valstis, kas kopā, sadarbojoties māksliniekiem un zinātniekiem,
risinās dažādas vides problēmas. Kultūras procesu
internacionalizācija ļautu nākotnē pilsētniekiem baudīt dažādu
valstu mākslinieku performances, izstādes, izrādes un koncertus,
uzskata A.Egliņš-Eglītis.