Rīt, 14. februārī, Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars” būs pirmizrāde Bernarda Sleida melodrāmai “Nākamgad tai pašā laikā”, kuru iestudējis režisors no Krievijas Sergejs Ščipicins. “Situācija ir tik sasodīti skaista un tik sasodīti skumja, ka bezmaz sirdi plēš laukā,” mīlasstāstu trīsdesmit gadu ilgumā raksturo aktieris Sandis Pēcis. 1975. gadā sarakstītās lugas iestudēšana patlaban režisoram izraisījusi īstu profesionālo azartu.

Dorisa un Džordžs abi ir precējušies ar citiem cilvēkiem, dzīvo laimīgu un piepildītu dzīvi, taču viena vakara piedzīvojums pāraug tikšanās reižu sērijā – viņi ik gadu tiekas vienā un tajā pašā vietā. S. Ščipicina iestudējumā ir divas Dorisas, kuras atveido Agnese Jēkabsone un Laura Jeruma, un divi Džordži – Kaspars Kārkliņš un S. Pēcis. Šajā versijā satikšanās notiek sešas reizes, ik pēc pieciem gadiem. 

Daudz grūtākas par varoņu vecuma izmaiņām esot situācijas, domā S. Pēcis. “Tā kā dzīvē. Citreiz tādi mēsli gadās, ka vienalga, cik tu esi vecs, ir vai nu grūti, vai forši. Teorētiski nepareizi, bet tur nav nekā nepareiza.” Kāpēc izrādes varoņiem vajag šo sarežģīto situāciju? “Kad viņi no rīta pamostas un ir iznācis fušieris, Dorisa, ko spēlē Agnese Jēkabsone, saka – man ir 25 gadi, man viss ir. Viņa uzskaita savu ideālo dzīvi – superīgs vīrs, mašīna, televizors. Bet kaut kā trūkst. Bet kas tas ir par akaci, kas katram trūkst un nav piepildīts, tas ir tas sasodīti riebīgi skumjais,” skaidro Džordža atveidotājs. L. Jeruma uzskata, ka Dorisai šī ir iespēja izrunāt visas lietas: “Un tas, ka tikšanās ir ik pēc pieciem gadiem. Tur ir tā dzirkstelīte – cilvēku nesatiec karu dienu, viņus nav nogurdinājusi ikdiena. Katru reizi tikšanās ir kā no jauna, ir svaigumiņš.” 

Režisors S. Šcipicins Latvijā viesojas trešo reizi. Iepriekš viņš ir strādājis Valmieras un M. Čehova Rīgas Krievu teātrī. “Ļoti mīlu Latviju, šī ir brīnišķīga un viesmīlīga valsts, kur neizjūtu nekādu diskomfortu,” viņš atklāj. Režisors neesot spējis atteikties no Liepājas teātra direktora Herberta Laukšteina piedāvājuma iestudēt šeit izrādi. Lugu “Nākamgad tai pašā laikā” piedāvājis teātra vadītājs. “Man pretī bija citi ieteikumi,” stāsta S. Ščipicins, “bet, izlasījis šo lugu, sapratu, ka būs interesanti to uzvest. Materiāls piesaistīja tāpēc, ka tajā ir ļoti daudz teksta, luga ir mazliet vecmodīga, tiešām no pagājušā gadsimta. Nesapratu, kā to varētu iestudēt, šķita, ka tēma vairs nav aktuāla, var teikt, muzejiska.” Taču viņu piesaistot sižeti, kurus nesaprotot, kā iestudēt. Tas esot režisora azarts – mēģināt un eksperimentēt.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. februāra numurā.

#kvards-20190213-02#