Liepājas
Bērnu teātra izrāde “Pifs” Leļļu teātra telpās ne tikai kopā pulcēja tagadējos
un bijušos teātra dalībniekus gan uz skatuves, gan skatītāju rindās, bet arī
pārpildītu zāli apmeklētāju. Daudzu iemīļotā izrāde “Pifs” bija
teātra 45 gadu jubilejas svinību reize.

Izrādē
“Pifs” piedalīties bija aicināti Bērnu teātra bijušie dalībnieki, kas
laipni atsaucās, un tā nu izrāde izvērtās neparasta un īpaša. Tajā satikās
divas krustmātes Agates, divas kaķenes Herkulesas un veseli trīs sunīši Pifi.
Tiesa, skatītājus, kas nezināja, ka izrādē vienu lomu spēlēs vairāki aktieri,
tas nedaudz mulsināja, taču kopējo noskaņu neietekmēja. Īpaši rosīgi līdzi
dzīvoja bērni.

Arī skatītāju
rindās varēja sastapt daudzus bijušos Bērnu teātra dalībniekus – ne tikai tos,
kas vēl pirms dažiem gadiem spēlēja izrādēs, bet arī tos, kuriem pašiem jau ir
atvases, kas var spēlēt Bērnu teātrī, vai pat mazbērni. Pēc izrādes visi kā
salidojumā sveica savu mīļo pedagoģi Vitu Pētersoni, kas, kā daudzi atzina,
devusi dzīves vērtību pamatus, dalījās spilgtās un sirsnīgās emocijās un atmiņu
stāstījumos par to, kāds bijis teātris senākos laikos, kā padomju gados vecāki
bērnus vadītājai V. Pētersonei uzticējuši pat nedēļu garos izbraukumos, par
to, kādas vērtības un dzīves skolu viņa mazajiem teātra dalībniekiem devusi.

Tālu ceļu no
Limbažiem uz Bērnu teātra salidojumu bija mērojusi Kristīne Jankovska.
“Kādreiz piedalījos, ļoti patika viss, ko darījām, gribējās pakavēties
atmiņās,” par iemesliem, kādēļ atbraukusi, sacīja K. Jankovska, kura,
satiekoties ar mīļo skolotāju V. Pētersoni, bija ļoti emocionāla, īpaši
tādēļ, ka savulaik viņai kā skolniecei pamest teātri bijis ļoti sāpīgi.
“Skolā sākās otrā maiņa, vairs netiku uz mēģinājumiem,” viņa atcerējās
un, lūgta atklāt savu mīļāko lomu Bērnu teātrī, sacīja, ka visspilgtāk prātā
turas Zelta putniņš Antonijas Bīnes pasakā “Rūķīša zelta cimdiņi”.

Starp
sveicējiem “Kurzemes Vārds” sastapa arī Liepājas Pašvaldības
policijas priekšnieka vietnieku Uldi Novicki, kurš teicās Bērnu teātrī spēlējis
no otrās līdz astotajai klasei. Viņš atminējās, ka tolaik izdzīvots
visplašākais lomu spektrs – “no ceturtā rūķīša līdz trusītim”.
“Otello gan nenospēlēju, bet tas tā,” U. Novickis pasmējās un
pastāstīja, ka viena no atmiņā spilgtākajām izrādēm ir Annas Brigaderes
“Maija un Paija”, kurā spēlētas veselas trīs lomas – Maijas tētis,
viens no velēnu vecīšiem Kaupiņš un viens no Ņurgas rokaspuišiem. Un kādi tad
ir bijuši vērtīgākie Bērnu teātra nospiedumi U. Novicka personībā?
“Man, tāpat kā visiem pārējiem, pēc vārda kabatā nav jāķer,” viņš
smaidot noteica.