Mūziķu Ditas Baronas un Beatas Zariņas-Blaščinskas  spēle ievadīja literāro pēcpusdienu “Kultūras mijiedarbība mūsdienu dažādajā pasaulē”, kas notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā.

Bibliotēkas direktore Ilga Erba aicināja izdevuma “Uz mūžu zaudētā dzimtene. 1939. gads Latvijā un Liepājā” autores – Lāsmu Ģibieti un Silviju Ģibieti pastāstīt par darbu, gatavojot šo grāmatu. Uz jautājumu, kas viņas rosināja pētīt šo tēmu, Lāsma atbildēja: “Vispirms tā bija privāta interese. Un vēlējos dot lielāku izpratni par Latvijas vēstures norisēm saviem Rietumungārijas universitātes studentiem.” Lāsmai un Silvijai Ģibietēm Vācijā dzīvo draugi, kas piedzīvoja 1939. gadu, kad vācbaltieši aizbrauca no Latvijas. Uz neatgriešanos. Un šai ģimenei, tāpat kā daudziem vācbaltiešiem, tas bija traģisks notikums, jo viņi jutās sveši Vācijai un nepieņemti zemē, kur dzimuši un auguši. Tātad kļuva par sava laikmeta upuriem. Grāmata izdota ungāru valodā un tulkota vācu valodā, to  laidusi klajā Rietumungārijas universitātes Urālistikas katedras izdevniecības sērijā “hEUréka”. Galvenie varoņi ir Liepājas vācbaltieši, konkrēti cilvēki un viņu likteņu.

Autores pastāstīja, ka grāmatā ir aplūkots arī tas, kā šis vēstures posms attēlots latviešu literatūrā, mākslā, kinofilmās. Darba izdošanu atbalstījusi Rietumungārijas universitātes Zinātniskā komiteja. Tikšanās laikā varēja apskatīt grāmatu izstādi, kas deva ieskatu tulkotājas Silvijas Ģibietes ieguldījumā latviešu un aizrobežu literatūras popularizēšanā un Lāsmas Ģibietes devumu latviešu rakstniecības popularizēšanā Ungārijā. Sarīkojumā piedalījās ne tikai autores, bet arī dzejnieks Modris Zihmanis, rakstnieks Andrejs Migla, literatūras pētnieks Edgars Lāms, aktieris Jānis Dreiblats, citi interesenti.

Daina Meistere
“Kurzemes Vārds”

Silvija Ģibiete un Lāsma Ģibiete lasītājiem pastāstīja, kas mudinājis pētīt un aprakstīt 1939. gada notikumus Latvijā, kad notika vācbaltiešu aizceļošana uz Vāciju.